Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Mātera ielas 33.māja siltināšanai pagaidām saka «nē» 8

Tikai 12 dzīvokļu īpašniekiem balsojot par mājas pieteikšanu ES atbalstītajā mājokļu siltināšanas programmā, pagaidām izgāzusies mājas vecākā un apsaimniekošanas firmas nodoms Mātera ielas 33.namā veikt energoefektivitātes pasākumus, no kuru izmaksām pusi sedz ES.

Jau ziņots, ka septembra pirmajā pusē Mātera ielas 33.mājas vecākais Jānis Klīve bija nolēmis doties pie katra no 90 ēkas dzīvokļu saimniekiem, lai skaidrotu ieguvumus, ja māju pieteiktu siltināšanas programmā. Tā viņš nolēma darīt, jo 3.augustā notikusī sapulce izvērtās haotiska, daļa iedzīvotāju kļuva agresīvi, tādēļ nav bijis iespējams izskaidrot nedz plānotos ieguldījumus, nedz ieguvumus un darbu izmaksas.«Daudzi šajā krīzes periodā kļuvuši neticīgi un piesardzīgi. Viņi netic ne valstij, ne bankām, ne NĪP un nu vairs arī man kā mājas vecākajam,» septembrī secināja J.Klīve.Taču mēneša laikā ticību iedzīvotājos nav izdevies atgriezt. Piektdienas, 9.oktobra, vakarā Jelgavas Valsts ģimnāzijas zālē bija ieradies 41 dzīvokļa pārstāvis. Mājas vecākais J.Klīve slavēja iedzīvotāju atsaucību, jo «iepriekšējās sapulcēs mēs esam bijuši pat tikai divatā».Kaut arī sākotnēji dzīvokļu īpašnieki rāmi noklausījās gan J.Klīves, gan SIA «Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde» (NĪP) un Zemgales Reģionālās enerģētikas aģentūras (ZREA) pārstāvju stāstījumā, jau pēc pusstundas skolas zālē valdīja haoss. Dzīvokļu pārstāvji cits caur citu mēģināja pārkliegt mājas vecāko, NĪP un ZREA pārstāvjus, varēja noprast, ka ieguvumi no siltināšanas daļu sanākušo nemaz neinteresē. Iedzīvotājiem tika skaidrots, ka nākotnē siltuma cenas tikai augs, ka energoefektivitātes pasākumi palielina mājas vērtību, ļauj taupīt siltumu un maksu par apkuri samazināt vismaz par 30 procentiem, bet pēc siltināšanas NĪP apņēmusies apsaimniekošanas maksu samazināt līdz 11 santīmiem par kvadrātmetru. Sasummējot ieguldījumu izdevumus un ietaupījumu no ieguvumiem, dzīvokļu īpašniekiem tika skaidrots, ka kredītsaistības nākamos piecus gadus uz vidēji 45 kvadrātmetru dzīvokli radītu papildu četru latu izmaksas mēnesī. Tomēr daži sanākušie klaigājot norādīja, ka viņiem tādas naudas neesot. Sapulces beigās norisinājās balsojums. Tajā 12 dzīvokļu īpašnieki nobalsoja par siltināšanu, 28 bija pret, bet viens no balsojuma atturējās. Dzīvokļu īpašnieki arī nolēma, ka pārējo viedokli mājas vecākais drīkst uzzināt, veicot dzīvokļu īpašnieku aptauju. Tādējādi, kaut arī pagaidām siltināšanai pateikts skaidrs «nē», mājas vecākais J.Klīve vēl cer pārliecināt iedzīvotājus.Jau ziņots, ka, nosiltinot piecstāvu ēkas fasādi, nomainot kāpņu telpu ieejas durvis un pagrabu logus, kā arī esošos radiatorus aprīkojot ar regulēšanas mehānismu, Mātera ielas 33.mājas iedzīvotāji jau šoziem pamanītu 30 procentu energoefektivitāti un virkni citu ieguvumu. Dzīvokļu īpašnieku vienotību par siltināšanas nepieciešamību gan sašķobījušas paredzamās darbu izmaksas.Ar domu, ka «vecā mājā nav izdevīgi veikt milzīgus ieguldījumus», jau vasaras sākumā vairums Mātera ielas 33.nama 90 dzīvokļu īpašnieku vienojās, ka siltināšana ir nepieciešama, bet jāveic tikai minimāli darbi par iespējami zemākām izmaksām.Sākotnēji mērķis bijis panākt vismaz 20 procentu energoefektivitāti, atzīst mājas vecākais Jānis Klīve.Ēkas apsaimniekotāja SIA «Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde» (NĪP) organizēja nama energoauditu, pēc tam izrēķinot gan nepieciešamos siltināšanas darbus, gan to izmaksas. Sākotnējie aprēķini daļu dzīvokļu īpašnieku darījuši bažīgus, vai namu maz siltināt, liecina pēc 3.augusta kopsapulces tapusī un 62 dzīvokļu pārstāvju parakstītā vēstule, kas bija publicēta arī «Ziņās». Mājas vecākais gan atzīst, ka Simts tūkstoši latu - tā ir summa, ko iepriekš dzīvokļu īpašniekiem mājas vecākie piedāvājuši tērēt energoefektivitātes pasākumiem.Aprēķināts, ka tādā summā iekļautos ēkas fasādes siltināšana, ieejas durvju un pagrabu logu nomaiņa un radiatoru aprīkošana ar regulatoriem.Fasādes siltināšana paredz arī nomainīt pirms 35 gadiem celtās mājas dubultā stikla sienas kāpņu telpās. Šī iecere iedzīvotājos izraisījusi pretrunīgu attieksmi, jo daļa uzskata - stikla siena kāpņu telpas padara siltas, gaišas un mājīgas.Taču energoaudits atklājis ikvienam pamanāmu faktu, ka savulaik celtniecībā izmantotais dubultais stikls ziemas salā izplešas un saplēš ēkas sienu, turklāt nenodrošina kāpņu telpas ventilāciju. Savukārt radiatoru regulatori ļautu katrā dzīvoklī nodrošināt optimālu un tā iemītniekiem tīkamu vidi, jo līdz šim bijis tā, ka daļā mitekļu ziemā ir par karstu, savukārt citos salst. Šis ieguldījums ļautu uzskaitīt, cik siltuma patērēts katrā dzīvoklī, kā arī mudinātu iedzīvotājus taupīt enerģiju - plānots, ka pēc siltināšanas 30 procentu no patērētās siltumenerģijas izmaksām sadalītu proporcionāli uz katru dzīvokli, savukārt atlikušos 70 procentus dzīvokļu īpašnieki maksātu pēc individuālā patēriņa. Uzskaitot ieguvumus, J.Klīve uzsver - 50 procentu izmaksas sedz ES, turklāt būvniecības cenas ievērojami kritušās. Tomēr vēl būtiskāka ir vismaz 30 procentu tēriņu ekonomija uz siltuma rēķina, iespēja katram pašam regulēt temperatūru savā dzīvoklī, vizuāli glīta mājas fasāde un palielināta ēkas (un līdz ar to - dzīvokļa) kā nekustamā īpašuma vērtība.Aptuvenie aprēķini liecina, ka pēc siltināšanas uz katru dzīvokli (ar vidēji 45 kvadrātmetru platību) izdevumu ekonomija gadā būtu 80 latu, savukārt izmaksas par darbu veikšanai ņemto kredītu - 130 latu. Tādējādi lēšams, ka, piemēram, piecu gadu termiņā dzīvoklim izdevumi palielinātos par nedaudz vairāk kā četriem latiem mēnesī. J.Klīve gan uzsver, ka konkrēti un, ticamākais, vēl zemāki tēriņi būs zināmi, kad konkursa kārtībā noteiks būvdarbu veicēju.NĪP tehniskais direktors Uldis Lazdiņš apliecina, ka sadarbībā ar mājas vecāko apsaimniekotājs vēl «meklē kopsaucēju, lai par minimāliem līdzekļiem panāktu maksimālu efektu».

Pievieno komentāru

Komentāri 8

fredis

Iedzīvotāji balsotu arī "par", ja vien uzaicinātie speciālisti spētu pamatot visas veicamās tehniskās izmaiņas. Siltuma regulatori katrā dzīvoklī nerada automātisku un objektīvu patērētā siltuma uzskaiti katrā dzīvoklī, kas arī rada neizpratni par pasākuma efektivitāti. Jebkurā jaunajā mājā Latvijā un gandrīz visās mājās Eiropā katrā dzīvokli ir individuālais siltuma patēriņa skaitītājs, kas ļauj noteikt samaksu par sniegto pakalpojumu. Minētajā mājā skaitīju skaits katrā dzīvoklī būtu 4 un tas jau ir absurds. Iesaku "jaunajiem" speciālistiem atgriezties Tehniskajā Universitātē u papildināt zināšanas elementārās zinībās. Tālāk, kas attiecas par izmaksām. Minētais skaitli 4 lati būtu arī pieņemams, ja vien sapulces vadītāji nesāktu runāt jau par 10 latu kredīta atmaksu mēnesī. Tas jau liecina par nekompetenci, kļūdām aprēķinos vai apzinātu iedzīvotāju maldināšanu. Katrā ziņā pati mājas siltināšana ir ļoti efektīvs pasākums, ja to dara zinoši, erudīti speciālisti.

pirms 10 gadiem, 2009.10.13 09:35

Atbilde

Interesanti, kakaa, kurā mazā miestā ir šī māja ar 90 dzīvokļiem??? Nevar taču salīdzināt kopējās izmaksas 20 ar 90 dzīvokļu māju. Pamata problēma jau ir tā neticība pat sev, visi apčakarēs un apšmauks.
Kas attiecas uz Adolfo komentāru, tad šinī brīdī tāme ir aptuvena, jo tikai tadī, kad ir izstrādāts tehniskais projekts, veikts iepirkums, ir iespējams pateikt precīzas izmaksas. Ideālākajā gadījumā pašvaldībai būtu jāuzsaucpopulāro dzīvojamo māju tehniskie projekti (bez piesaistes), tad jau daudz labāk varētu plānoto darbu izmaksas.
Siltuma skaitītāji, protams, ka ir nepieciešami uz katra radiatora, taču, lai viņus nolasītu, nav nepieciešamas atrasties ne dzīvoklī, pat ne kāpņu telpā. Neredzu tikai jēga viņus likt vecajā mājā 1. stāvā, tāpat vēss ir vienmēr.

pirms 10 gadiem, 2009.10.13 09:20

nemos

Par radiatoru skaitītājiem. Radiatoru skaitījumus nenāk neviens nolasīt. Tie tiek nosūtīti ar radio viļņiem uz centrāli, kur tad dators visu aprēķina, cik un kā jāmaksā. Tur nebūs kļūdas. Starp citu, tāpat koplietošanas telpu apsildi dalīs uz galviņām.

pirms 10 gadiem, 2009.10.13 09:01

Jelgavniece

Vajag pateikt godīgi, ka valstij vajadzīgs radīt darba vietas un nodokļu ienākumus un tas ir tas galvenais iemesls dzīvokļu siltināšanas pasākumiem. Iedzīvotāji tiek izmantoti, kā upuri, kuriem piespiedu kārtā jāfinansē valsts uzturēšana. Godīgāk būtu bijis izplatīt valsts obligācijas, lai pērk, kas var.

pirms 10 gadiem, 2009.10.12 20:08

Adolfo

Ņemot vērā, ka lielākā daļa sanākušo bija pensionāri, kuriem neticība pret visu, kas notiek šajā valstī, ir jau kā ikdienišķa dzīves uztvere, tad par sapulces rezultātu nebija jābrīnās. Īpaši cittautiešu iedzīvotāji "pārsteidza" sanākušos ar savu pretenziju būtību: "priekš kam mums Eiropas rādītāji par energoefektivitātes nepieciešamību, ja mums nav Eiropas pensijas"; "māja mums vēl 100 gadu nostāvēs, tikai vajag kāpņutelpas izkrāsot, tad arī sirdīm mums būs silti un neko vairāk nevajag"; "tāpat tas Klīve un Nīps remonta naudu iebāzīs savā kabatā un nekas mums galu galā labāk nebūs"; "to Eiropas naudu pa ceļam nozags kā mūsu pensijas un algas, bet kredītu tad mums vajadzēs maksāt"...

Racionāli domājot, mājas siltināšana ir nepieciešama, un no izmaksu viedokļa tieši patlaban ir īstais brīdis - ņemot vērā, ka 50 % naudas sedz Eiropa un tas palīdz "sildīt" ekonomiku. Bet - cilvēkam, kurš pieradis, ka viņu visi apkrāpj, neko neiestāstīsi. Viņš neticēs, ka rēķins par apkuri būs mazāks, bet dzīvoklis siltāks, jo kā PSRS laikos "izglītots" subjekts viņš neapstrīdami pieņems, ka Nīps "izdomās" citu maksājumu, bet banka vispār liks visu atdot uzreiz un divkārši, un vēl no dzīvokļa izliks tāpēc - jo kādam "biezam Klīves draugam" tas dzīvoklis interesē... Ko stulbam padarīsi?

Tomēr ne viss tik gludi arī no Klīves un Nīpa puses. Tāme ir "pagrābta"no gaisa. Rekonstrukcijas projekta nav, līdz ar ko nav iespējams prasīt darba veicējiem garantiju, ka tiešām energoefektivitāte būs un cerētajā apjomā. Tas liek domāt, ka arī banka nebūs pretīmnākoša, jo investīcijas atdeve ir tikai mutiska, tātad risks "iegrābties" ir lielāks, nekā vajadzētu.

Lai nu kā, veiksmi Klīvem, galu galā kādam jābūt pirmajam uzvarētājam, lai iedrošinātu citus.

pirms 10 gadiem, 2009.10.12 16:41

Vilks

Man tīri tehnisks jautājums - vai tiešām KATRAM radiatoram liks virsū siltuma skaitītāju??? Tas nozīmē, ka tajā ēkām vajadzētu būt vismaz ap 160 siltuma skaitītājiem... kos tos visus mērijumus skatīs un kontrolēs??? Uzticēsies dzīvokļu īpašniekiem un tad ''kļūdu'' sadalīs uz galviņām, tāpat ka par ūdeni???

pirms 10 gadiem, 2009.10.12 13:37

valsts

tikai atbrīvojoties no visiem bezkaunīgajiem izspiedējiem, - NĪPa, no viņu siltuma, no viņu apsaimniekošanas, ir lietderīgi ieguldīt savā īpašumā, jo no šiem bandītiem neko nevar zināt, vienu dienu saka tā, otru citādāk, jo mēs esam viņu peļņu avots.

pirms 10 gadiem, 2009.10.12 12:30

kakaaa

interesanti, kaa vienaa mazaa miestaa siltinaashanu pamaniijaas veikt pa 25k ls?
ar ieguvumu līdz 50%?
a te prasa 100k ls.....

pirms 10 gadiem, 2009.10.12 12:04

Vietējās ziņas