Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Nekādi lēmumi par Kuldīgas un Dobeles slimnīcās sniegtajiem pakalpojumiem vēl nav pieņemti

Slimnīcu līmeņu reformas izvērtējuma process vēl nav noslēdzies, tādējādi nekādi lēmumi par Kuldīgas un Dobeles slimnīcās sniegtajiem valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem pagaidām nav pieņemti, atbildot uz partijas "KPV LV" Saeimas frakcijas vadītajā vietnieka Ērika Pucena pausto, norādīja Veselības ministrijas (VM) pārstāve Anna Strapcāne.

 "KPV LV" uzskata, ka dzemdību nodaļu slēgšanu Kuldīgas un Dobeles slimnīcās vajadzētu aizkavēt. Vienlaikus saistībā ar minēto ir sākta iedzīvotāju parakstu vākšana par abu ārstniecības iestāžu konkrētu nodaļu saglabāšanu.

VM parlamentārais sekretārs Ilmārs Dūrītis pavēstīja, ka ir runājis ar Pucenu par šo tematu. Sarunas laikā viņš norādījis, ka bažām īsti nav pamata, jo lēmumi, kas skars abas slimnīcas, ārstniecības iestāžu līmeņošanas kontekstā vēl nav pieņemti.

Dūrītis skaidroja, ka ministrijas īstenotā reforma tiek veikta pacientu interešu un resursu ziņā racionāla pakalpojumu izvietojuma nolūkos. "Mēs gribētu nodrošināt, lai pakalpojuma kvalitāte ir salīdzināma starp slimnīcām un lai nebūtu tā, ka cilvēks, kurš dzīvo vienā Latvijas pilsētā, saņem nekvalitatīvāku pakalpojumu nekā citviet dzīvojošie," stāstīja parlamentārais sekretārs, piebilstot, ka mērķis ir pacientu drošība un pakalpojumu kvalitāte.

Patlaban nekādi lēmumi vēl nav pieņemti, tomēr Dūrītis norādīja, ka ministrijā joprojām redz Kuldīgas slimnīcu kā būtisku pakalpojumu nodrošinātāju, tostarp arī ģeogrāfiskās lokācijas ziņā. "Tā atrodas tālu no citām lielajām slimnīcām," piebilda parlamentārais sekretārs. Vadoties pēc viņa sacītā, minēto aspektu dēļ slimnīca ir attīstāma.

Patlaban, pēc Dūrīša paustā, vajadzētu veicināt paliatīvās aprūpes un fizioterapeitu pakalpojumu pieejamību valstī, līdz ar to reformas kontekstā tiks vērtēti arī šie abi aspekti.

Iedzīvotāju parakstu vākšana par šo slimnīcu konkrētu nodaļu saglabāšanu, tāpat kā politiķu bažas, pagaidām nav īsti pamatotas, atzīmēja Dūrītis. Tomēr viņš pauda gandarījumu par iedzīvotāju aktivitāti, paužot savu nostāju par valstī notiekošo.

Tikmēr VM norādīja, ka šobrīd ir noslēgušās sarunas ar reģionālajām slimnīcām un pašvaldībām. Ārstniecības iestādes ir sniegušas savu vērtējumu un VM kopā ar galvenajiem speciālistiem tos analizē, izvērtējot arī pakalpojuma kvalitāti.

Kā jau minēts, plānots, ka slimnīcu izvērtējuma process ilgs līdz šā gada oktobrim. Pēc tam tiks veikti grozījumi Ministru kabineta noteikumos par veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtību, precizējot, cik lielā apmērā veselība aprūpes pakalpojumus nākamajā gadā sniegs katra no slimnīcām.

Jau ziņots, ka VM mērķis ir nodrošināt loģiski izkārtotu slimnīcu tīklu, kas ļaus pacientiem neatliekamo palīdzību, ambulatoro palīdzību un primārās aprūpes pakalpojumus saņemt tuvāk to dzīvesvietai, savukārt sarežģītākas operācijas un ārstēšanu saņemt lielākos centros - reģionālajās slimnīcās un universitāšu slimnīcās. Ministrijas ieskatā, ir būtiski nodrošināt iedzīvotājiem kvalitatīvus veselības aprūpes pakalpojumus.

Foto: no arhīva

Pievieno komentāru

Vietējās ziņas