Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

No reformas Jelgavas rajona skolas cietīs vissmagāk (precizēta) 5

Izglītības un zinātnes ministres padomniece komunikāciju jautājumos Agnese Korbe otrdien informēja, ka iepriekš ministrijas sniegtā informācija bijusi kļūdaina, un Jelgavas rajonā skolēnu skaits uz vienu pedagoģisko likmi ir 4,8 audzēkņi, nevis 2,2, kā bija minēts iepriekš. Tomēr šis rādītājs ir valstī mazākais, un tas nozīmē, ka nākamajā mācību gadā Ozolnieku un Jelgavas novads vissāpīgāk izjutīs finansēšanas modeļa «Nauda seko skolēnam» ieviešanu, ko turklāt pavadīs vairāk nekā 50 procentu samazinājums izglītības sistēmai.

Mūsu rajons līdz šim mērķdotācijās pedagogu un administrācijas atalgojumam saņēma vairāk nekā 362 tūkstošus latu mēnesī, savukārt jaunie aprēķini liecina, ka nākamajā mācību gadā Jelgavas novads varēs rēķināties ar nepilniem 130 tūkstošiem latu, bet Ozolnieku novads - ar gandrīz 34 tūkstošiem latu mēnesī. No šīs summas vēl tiks atvilkts sociālais nodoklis un 15 procenti, kas paredzēti administratīvo darbinieku atalgojumam (pērn tie bija 30 procenti). To pārrēķinot likmēs un pieņemot, ka pedagogu darba samaksa nebūs mazāka par 250 latiem, iznāk, ka Jelgavas novada skolas varēs rēķināties ar 353 likmēm. Tas ir aptuveni divas reizes mazāk nekā pagājušā mācību gada 733 likmes, skaidro Jelgavas rajona Izglītības pārvaldes vadītājs Uldis Gāle, paužot bažas par vairāku skolu pastāvēšanas iespējām.Ar 2009. gada 1.septembri plānotais skolēnu skaits uz vienu pedagogu novados ir astoņi, bet republikāniskās pilsētās - 10,2 audzēkņi. Tādējādi, lai izglītības iestāde laukos varētu veiksmīgi īstenot mācību plānu, tajā jābūt vismaz 180 skolēniem. U.Gāle gan norāda, ka tas nav fiziski iespējams, jo vairums lauku skolu paredzētas maksimums 160 bērniem...Vairāk lasiet otrdienas, 21.jūlija, «Zemgales Ziņās».

Pievieno komentāru

Komentāri 5

doma

Loģiski, ka no šādām reformām cieš izglītības kvalitāte un arī izglītības pieejamība.
Nedomāju, ka siļķes konservu bundžā jūtas labāk nekā siļķes jūrā (protams ja bundžā būtu dzīvas siļķes):)
Kad skolotāji runāja par streikiem, tad bija pārmetumi, ka skolotāji ņem bērnus par ķīlniekiem, bet tagad? IZM ņem bērnus par ķīlniekiem, presē mazās telpās, cits pat līdz skolai nevar tikt.
Neviens nav vainīgs, neviens nav atbildīgs, Koķe atbildību noveļ uz pašvaldībām.
Arī pie matemātikas centralizētā materiālu tirgošanas neviens nav vainīgs, kaut gan tas notiek vairākus gatus pēc kārtas.
Kungi dara kā grib, sīkie pakļaujas. Vai tā ir demokrātija?

pirms 11 gadiem, 2009.07.22 19:52

Ak vai

Papētiet grafiku, kurš ir drukāts avīzē. Vissliktākais stāvoklis ir rajonos, kuros rajona centrs ir atsevišķi no rajona - t.i. ir pilsēta un rajons.
Starp citu pie šāda likmju daudzuma agrākajos gados pie vainas ir dažādās korekcijas programmas daudzās skolās. Pāris gadus atpakaļ jūsmoja par iespēju integrēt dažādu bērnu izglītošanu skolās, bet tas nozīmē daudzas liekas slodzes,

pirms 11 gadiem, 2009.07.21 23:31

Gālem

Kāpēc citos rajonos treknajos gados visiem skolotājiem bija prēmijas, bet Jelgavas ne?
Kāpēc citos rajonos ir apmaksāts augusts, bet Jelgavas rajonā bezalgas?
Kāpēc citos novados,kur skolēnu skaits zem 100 skolēniem stāvoklis nav tik dramatisks kā Jelgavas novadā ,kur skolas nav tik ļoti mazas un ir virs 100 skolēniem?

pirms 11 gadiem, 2009.07.21 11:29

werty

U.Gālem jāatkāpjas no amata. Ilgus gadus bija pie stūres. Redz kur aizstūrējis.

pirms 11 gadiem, 2009.07.21 11:22

Vietējās ziņas