Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

NVO mudina apzināties savu spēku

Demokrātija ir politisks režīms, kur vara pieder tautai (pilsoņu vairākumam) - tā dažos vārdos oficiāli tiek skaidrota iekārta, kurā nepilnus 20 gadus cenšas «ierakstīties» arī Latvija.

Tas prasījis mainīt domāšanu, lai ikviens varētu sajustu šīs varas spēku, kas jo spilgti manifestējas pilsoniskās sabiedrības aktivitātēs. «Tā ir sabiedrība, kas organizējas neatkarīgi no valsts un pēc savas brīvas gribas apzinās savu spēku un zina, kā panākt interešu aizstāvību. Tā ir pilsoņu līdzdalība valsts un sabiedrības lietu kārtošanā,» uzskata Zemgales Nevalstisko organizāciju (NVO) centra vadītājs Uldis Dūmiņš, ar kuru ielūkojamies dažādu mūsu puses biedrību, nodibinājumu, centru, grupu un citu nevalstisku formējumu gaitās un misijā.«Idejiski NVO veidotas, lai līdzdarbotos publiskajā pārvaldē, bet reāli Zemgalē lielākā daļa organizāciju sniedz vien pakalpojumus - no aptuveni 700 tikai 30 piedalās dažādās pašvaldības komisijās un komitejās. Domes sēdes lielākoties ir atklātas, tomēr reti tajās mana kādu NVO pārstāvi, kaut gan organizācijām ir tādas tiesības, jo tās pārstāv noteiktas sabiedrības grupas intereses. Ja, piemēram, tiek lemts par luksoforiem ar skaņas signālu, attiecīgajai NVO vajadzētu būt klāt un paust savu viedokli, kā tas noticis Jelgavā ar Neredzīgo biedrības dalību integrācijas komisijas sēdē,» pārliecināts U.Dūmiņš, vērtēdams organizāciju iesaistīšanos publiskajā pārvaldē kā nepietiekamu.To atzīst arī daudzi NVO vadītāji, kas pērn piedalījās aptaujā par reģiona pašvaldību sadarbību ar biedrībām un iedzīvotājiem. Tā atklāja, ka pastāv arī diezgan daudz pilsoniski aktīvu organizāciju - vairāki aptaujātie minēja, ka regulāri tiekas ar domes amatpersonām un politiķiem, raksta vēstules ar priekšlikumiem, bet tikai neliela daļa iesaistās komiteju un darba grupu sēdēs. Kāda organizācija, kura vēlējās palikt anonīma, gan atklāja, ka tā piedalās pašvaldības darbā, bet tai neesot tiesību izteikt priekšlikumus. Lielākā daļa NVO arī norādīja, ka vietējai varai būtu jāatbalsta viņu aktivitātes, kas vērstas uz sabiedrības vajadzību apmierināšanu, un jābūt atvērtākai pret organizāciju priekšlikumiem. Ar piebildi - aktīvākām jākļūst arī pašām organizācijām.Plašāku materiālu par NVO un to darbību lasiet trešdienas, 14.janvāra, «Zemgales Ziņās».

Pievieno komentāru

Vietējās ziņas