Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Pieci gadi zem dzelteno zvaigžņu karoga

Pirms piecarpus gadiem, Latvijai balsojot par iestāšanos Eiropas Savienībā, «jā» teica apmēram divas trešdaļas pilsoņu. Tagad aptaujas rāda, ka tepat Zemgalē joprojām ceturtā daļa iedzīvotāju mūsu esamību tajā vērtē negatīvi, un izplatīts arvien ir viedoklis, ka Brisele mums uzspiež savus nosacījumus.

Ikdienas dzīve gan liecina, ka ES kļuvusi tuvāka un saprotamāka gan atvērto robežu, gan darba un mācību iespēju, gan lielā Latvijā ienākušā finansējuma dēļ.Uzskaitījums par visu, kas ar ES finansiālu atbalstu tapis Jelgavā un apkārtējos pagastos, sanāktu ļoti garš. Turklāt tā būtu tikai informācija par pašvaldību vadībā apgūtajām investīcijām. Saskaņā ar valsts institūciju datiem, finanšu plānošanas periodā, kas ilga līdz 2006.gadam, Latvijā sociālo apstākļu un infrastruktūras uzlabošanai, uzņēmējdarbības attīstībai, un citiem mērķiem ieplūduši gandrīz 440 miljoni latu ES naudas. Termiņā no 2007. līdz 2013.gadam iespējams saņemt daudz vairāk - 4,6 miljardus latu. ES budžets jāpapildina arī pašiem, bet ar četras reizes mazāku summu jeb 1,1 miljardu latu.Latvijas vēstnieks ES Normunds Popēns uzsver, ka ES uzņēmējiem atvieglojusi ceļu uz valstīm, ar kurām iepriekš tirdzniecība bijusi minimāla vai nav eksistējusi vispār. Tikmēr valsts iekšienē lauksaimnieki un citas produkcijas ražotāji sūdzas, ka Latvijas likumos iestrādātās ES regulas nereti ir pārspīlētas līdz absurdam.N.Popēns nenoliedz, ka dažkārt pārmetumi ir pamatoti, tāpēc Ekonomikas ministrija veicot pētījumu, lai identificētu, kur Latvijas likumdošanā ES prasību slogs uzlikts nesamērīgi liels. LLU Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors Voldemārs Bariss uzskata, ka tas ir viens no joprojām augstā eiroskepticisma iemesliem sabiedrībā. Valsts pārvaldes teorijas vēsta, ka ierēdniecībai ir tendence paplašināties, iegūt savai institūcijai vairāk naudas, un Latvijā ES regulu pārņemšana bijis lielisks veids, kā to netraucēti darīt. Birokratizāciju dalība ES ir stipri palielinājusi.«No 2004. līdz 2008.gadam politiķu atbildības un kontroles pār administratīvo aparātu nebija nekādas,» nesaudzīgs ir pasniedzējs. «Eirobarometra» aptaujas rāda, ka trīs ceturtdaļas Latvijas iedzīvotāju uzskata - ES uzspiež savu viedokli, turklāt Latvijā tā domā vairāk cilvēku nekā vidēji ES.Jau pirms iestāšanās, kad Latvija runāja ar ES par izņēmumu atļaušanu un pārejas periodiem likumu pārņemšanā, nozaru pārstāvjiem bija daudz iebildumu, bet politiķi pietiekami neieklausījās un steidzināja, atgādina V.Bariss. Jelgavai sāpīgā cukura nozares slēgšana ir tikai viens no piemēriem.«Kāpēc Somija dabūja papildu struktūrfondu atbalstu, un cukura ražošana varbūt ar citiem apjomiem un formām tomēr tika saglabāta? Bet mums vieglāk bija paņemt kompensācijas par likvidēšanu, jo tad nav jācīnās, tad ir mazāk galvassāpju.»Plašāku materiālu par līdzdalības ES nestajiem plusiem un mīnusiem, kā arī - ko par dalību šajā organizācijā domā dažādu profesiju pārstāvji no mūsu pilsētas un rajona - lasiet piektdienas, 24.aprīļa, «Zemgales Ziņās».

Pievieno komentāru

Vietējās ziņas