Pieciem jauniešiem piešķirta Jelgavas novada stipendija

Elīza Antoneviča, Arta Vēja, Kristers Gromovs, Toms Jansons un Sandis Kārkliņš ir tie Jelgavas novada jaunieši, kuri līdz pat bakalaura grāda iegūšanai izvēlētajā augstskolā katru mācību gadu varēs saņemt Jelgavas novada pašvaldības stipendiju 150 eiro mēnesī. Šie līdzekļi pašvaldības budžetā ik gadu tiek paredzēti, lai finansiāli atbalstītu studējošos novada jauniešus, kuri ne tikai sekmīgi izturējuši stipendijas konkursa atlasi, bet arī visu studiju laiku saglabā labas sekmes, informē Jelgavas novada pašvaldība.


Jelgavas novada pašvaldības stipendija talantīgiem, mērķtiecīgiem, centīgiem un neatlaidīgiem jauniešiem sadarbībā ar Latvijas Universitātes fondu tiek piešķirta kopš 2012. gada. Līdz ar administratīvi teritoriālo reformu, kuras rezultātā vienā pašvaldībā apvienots līdzšinējais Jelgavas novads un Ozolnieku novads, šogad pārskatīts arī stipendijas piešķiršanas nolikums, stipendiju paredzot piešķirt pieciem jauniešiem, nevis trim, kā bija iepriekš.

"Tas tādēļ, ka līdz ar abu novadu apvienošanu iedzīvotāju pašvaldībā kļuvis vairāk, līdz ar to vairāk ir arī jauniešu, kuri, uzsākot studijas jebkuras Latvijas augstskolas bakalaura studiju programmā, var pretendēt uz finansiālu atbalstu no pašvaldības," skaidro Jelgavas novada Izglītības pārvaldes galvenais speciālists izglītības tehnoloģiju jautājumos Jānis Erno.

"Šķita likumsakarīgi profesionāli apgūt to, ko tētis iemācījās pašmācības ceļā"

Toms Jansons, Latvijas Lauksaimniecības universitātē studē Meža fakultātē: "Manuprāt, es vienmēr esmu bijis ļoti apzinīgs, tāpēc, kad Covid-19 dēļ tika liegta iespēja mācīties klātienē, man nebija nekādu problēmu. Esmu dzirdējis, ka daudziem tas bija problemātiski, taču man tas pat dažkārt ļāva izdarīt vairāk, jo varēju pats plānot savu laiku un darbus. Galvenais bija nepalaist garām videolekcijas, un Kalnciema vidusskolu absolvēju ar vidējo vērtējumu 8,64 balles. Šobrīd studēju kokapstrādi LLU, un vismaz pagaidām šķiet, ka ar izvēli neesmu kļūdījies, lai gan man bija diezgan grūti izlemt, ko darīt pēc vidusskolas. Taču, tāpat kā Kalnciema vidusskolā paliku praktisku iemeslu dēļ – tuvāk mājām, nav jābrauc uz pilsētu –, tā arī studijas izvēlējos ļoti praktisku apsvērumu vadīts, proti, tēvam pieder uzņēmums "Koka dizains mājā", un kokapstrāde, galdniecība mani saistījusi jau no mazotnes, esmu vērojis, kā tēvs strādā, palīdzējis viņam. Šķita likumsakarīgi profesionāli apgūt to, ko tētis iemācījās pašmācības ceļā. Tiesa, man bija arī rezerves variants – kā otro prioritāti biju atzīmējis būvniecības studijas, kā trešo – IT. Manas abas māsas arī ir Jelgavas novada stipendiātes, un, redzot, cik nozīmīgs studiju laikā viņām bijis šis pašvaldības atbalsts, šķita tikai pašsaprotami arī man tādu censties iegūt. Es tiešām ļoti novērtēju, ka man vispār bija tāda iespēja, jo nav daudz pašvaldību, kas šādi atbalsta savus jauniešus! Stipendija neapšaubāmi atvieglos dzīvi, un man tas nozīmē, ka pats par savu naudu varēšu ieliet degvielu, lai no mājām izbraukātu uz mācībām, varēšu atbalstīt vecākus, lai viņiem mani nav jāuztur... Patiesībā es vēl nemaz neesmu domājis, kā tieši stipendiju likšu lietā, taču skaidrs ir tas, ka būtu muļķīgi laist garām tik lielisku izdevību, vēl jo vairāk, ja no jaunieša tas neprasa neko neiespējamu. Piemēram, es tikai nedaudz panervozēju pirms intervijas ar stipendijas vērtēšanas komisiju – lai gan ar māsām biju pārrunājis, kam gatavoties, kādus jautājumus varētu uzdot, vienalga bija neziņa, vai man izdosies. Bet jau pēc intervijas bija sajūta, ka tīri labi esmu ticis galā. Man izdevās!"

"Stipendija ļaus sevi pilnveidot"

Arta Vēja, Latvijas Kultūras akadēmijā studē "Radošās industrijas": "Mani vienmēr ir interesējusi kultūra un māksla, un ar šo jomu esmu bijusi saistīta jau no pirmajām klasītēm Svētes pamatskolā. Zīmēšana, rokdarbi, folklora, dejošana – tas viss ir mans, tādēļ jau pamatskolā zināju, ka mācības vēlos turpināt Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā. Par konkrētu augstskolu un studiju programmu gan izšķīros tikai vidusskolas pēdējā gadā. "Radošās industrijas", kas ir Latvijas Kultūras akadēmijas un Rīgas Tehniskās universitātes kopīgi īstenota programma, ir ļoti daudzpusīga programma. Tā sniedz iespēju studēt kultūras, menedžmenta, mārketinga, ekonomikas un uzņēmējdarbības pamatus un pēc tam pašam izvēlēties ievirzi, kuru apgūt pamatīgāk un kurā darboties. Studijas ir ļoti aizraujošas, tāpēc šobrīd koncentrējos tikai uz mācībām un papildus nestrādāju, lai uzmanība un spēki nav jāvelta daudzām lietām, kā rezultātā var gadīties, ka neviena no tām nav kārtīgi izdarīta. Vidusskolas laikā darbu ar mācībām varēja vieglāk apvienot, bet šobrīd finansiāli esmu atkarīga no vecākiem, un ir prieks, ka papildus ģimenes atbalstam man ir iespēja saņemt pašvaldības stipendiju. Tas studiju gados man būs kā atspaids sadzīvē, jo dzīvoju Rīgā, tā arī sevis pilnveidei, jo ļoti labprāt izmantoju iespējas papildināt zināšanas dažādos kursos. Par iespēju saņemt pašvaldības atbalstu studijām zināju jau agrāk, jo mana māsīca bija saņēmusi stipendiju, un, uzsākot studijas, tai pieteicos. Laikietilpīgākais šajā procesā bija pieteikuma dokumentu, tostarp motivācijas vēstules un esejas, sagatavošana, taču tas vienlaikus bija arī ļoti interesanti, jo tā bija iespēja uzzināt, ko par mani domā mani pasniedzēji. Man bija tiešām interesanti izlasīt pedagogu rakstītās rekomendācijas – tas ļāva uzzināt, kādas īpašības viņi manī pamanījuši, ko novērtējuši, paskatīties uz sevi it kā no malas. Mācības ilgs trīs gadus, un man patīk, ka joma, kuru studēju, pavērs iespējas strādāt, kur vien vēlos. Taču, lai kur arī dzīves ceļi mani aizvedīs, Svēte man vienmēr būs īpaša vieta, kur varu atgriezties."

"Pirmos divus gadus medicīnas studijas ar darbu apvienot nav reāli"

Elīza Antoneviča, Rīgas Stradiņa universitātē studē Medicīnas fakultātē: "Pēdējais gads vidusskolā man bija ļoti intensīvs – biju atgriezusies no gadu ilgas apmaiņas programmas Amerikā, un vienā gadā bija gan jāapgūst 11. klases viela un jānokārto visi pārbaudījumi, gan 12. klases viela un jānokārto eksāmeni Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijā, turklāt tas viss sakrita ar laiku, kad Covid-19 dēļ mācības notika attālināti. Mans mērķis bija studēt medicīnu, tādēļ papildus obligātajiem eksāmeniem vēl nokārtoju eksāmenu bioloģijā. Stradiņa universitātes Medicīnas fakultātē budžeta grupā gan netiku, taču esmu priecīga, ka mani vispār uzņēma, jo šogad pieteikumu esot bijis par 10 procentiem vairāk nekā pērn, un es rēķināju, ka uz vienu budžeta vietu bija ap 20 pretendentu. Sekmīgi studējot, man ir visas iespējas tikt budžeta grupā, tādēļ atliek vien cītīgi mācīties. Naudu studijām ļoti apzinīgi centos iekrāt, un liels atspaids būs arī stipendija – tā ļaus kļūt kaut nedaudz neatkarīgākai no vecākiem, jo jāmācās būs seši gadi. Esmu dzirdējusi, ka vismaz pirmos divus gadus medicīnas studijas ar darbu nav reāli apvienot, jo ir jāapgūst milzīgs teorētiskais materiāls, savukārt pēc tam studijas kļūst praktiskākas, un tad jau varēšu domāt arī par darba iespējām. Pašvaldības stipendijai pieteicos nedomājot. Mans mērķis nebija par visām varītēm to iegūt – es vienkārši mēģināju ar domu, ka izdarīšu vislabāko, ko varu, un varbūt stipendiju saņemšu. Vienīgais, ko varu ieteikt novada jauniešiem, kuri šobrīd mācās 12. klasē, ir – būt sabiedriski aktīviem, jo ikviens šāds ieraksts stipendijas pieteikumā ir solis tuvāk stipendijai. Doma par medicīnu man bijusi jau kopš bērnības. Manai omai bija vēzis, un kopš tā laika man ir gribējies saprast, kas ar cilvēku notiek, kāpēc notiek, kā to ārstēt. Savukārt bioloģijas stundas 9. klasē, kad mācījāmies par cilvēku, manu izvēli tikai nostiprināja. Studijas ir nupat tikai sākušās, tādēļ mana izvēle par nozari, kurā specializēties, vēl var mainīties. Šobrīd mani saista pediatrija."

"Vecāki iedrošināja uzdrīkstēties"

Kristers Gromovs, Rīgas Tehniskajā universitātē studē Būvniecības inženierzinātņu fakultātē: "Kad feisbukā ieraudzīju aicinājumu pieteikties Jelgavas novada stipendijai, secināju, ka visiem kritērijiem atbilstu un varētu mēģināt, taču īsti nebija pārliecības, ka būšu stipendiātu vidū, jo mana vidējā atzīme, absolvējot Jelgavas Valsts ģimnāziju, bija 7,5 balles – tieši stipendijas nolikumā noteiktā minimālā atzīme. Savas šaubas atklāju mammai, sakot, ka laikam nemaz nav vērts mēģināt, bet vecāki iedrošināja uzdrīkstēties, jo zaudēt nav ko – varu tikai iegūt. Par šo atbalstu ģimenei esmu ļoti pateicīgs, jo stipendiju saņēmu. Tāpat es apzinos, ka man paveicās – dzīvoju Salgales pagastā, un, cik zinu, līdzšinējā Ozolnieku novadā šāda atbalsta vietējiem jauniešiem nebija, savukārt šogad Ozolnieku novads tika apvienots ar Jelgavas novadu, un tas ļāva man pretendēt uz stipendiju. Arī pats stipendijas konkurss man bija vērtīga pieredze – klātienes intervija ar komisijas pārstāvjiem bija pirmā šāda veida intervija. Savā ziņā to var pielīdzināt darba intervijai, un tagad es zinu, ka tas nav nekas briesmīgs, par ko baidīties vai uztraukties. Tās bija bailes no nezināmā, un tagad zinu, ko varētu sagaidīt darba intervijā. Esmu uzsācis studijas Rīgas Tehniskajā universitātē, kur studēju siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas, un mans mērķis ir kļūt par projektētāju. Līdz šim studijas bijušas aizraujošas, lai gan viss ir citādāk nekā skolā. Universitātē ar tevi neviens neauklējas un pakaļ neskraida – te jābūt ļoti patstāvīgam, un mācības klātienē motivē izdarīt visu pēc iespējas labāk. Zinu, ka daļu stipendijas noteikti veltīšu sevis pilnveidei, piemēram, ļoti gribu apgūt darbu "AutoCad" programmā. Pieļauju, ka kādā brīdī to mācīs arī universitātē, tāpat kā šobrīd apgūstam rasēšanu ar roku, taču man gribas būt zinošam un izprast vismaz pamatus, tādēļ labprāt apmeklēšu kursus, kuros var apgūt darbu ar "AutoCad". Šādiem mērķiem stipendija būs īsti laikā. Izvēlētā studiju programma ilgst piecus gadus, un esmu apņēmības pilns studijām pievērsties ļoti nopietni. Jelgavas novada stipendija šajā ziņā būs vērtīgs atbalsts."

"Stipendija ir iespēja studijas uztvert kā darbu, par kuru es ik mēnesi saņemu atalgojumu"

Sandis Kārkliņš, Latvijas Lauksaimniecības universitātē studē Informācijas tehnoloģiju fakultātē: "Piešķirto Jelgavas novada pašvaldības stipendiju uztveru ļoti atbildīgi – tā man ir iespēja studijas uztvert kā darbu, par kuru es ik mēnesi saņemu atalgojumu. Ja turpmākos četrus studiju gadus strādāšu labi, algu saņemšu, ja slikti – pazaudēšu. Pieļauju, ka strādāt varēšu vien vasaras mēnešos, jo mācību gada laikā mana prioritāte būs sekmīgas studijas LLU, kur studēju datorvadību un datorzinātnes. Stipendija neapšaubāmi atslogos ikdienu – sākot ar dienesta viesnīcas izmaksu segšanu un beidzot ar tik sadzīviskām lietām kā pārtika. Es par to varēšu nesatraukties, līdz ar to būs mazāk stresa. Absolvēju Elejas vidusskolu, un, lai gan zināju, ka vēlos studēt LLU, līdz pat 12. klases beigām nebiju izšķīries par jomu. Skolā man padevās fizika, taču pamatīgāk to studēt nevēlējos, tādēļ likumsakarīga šķita iespēja izvēlēties informācijas tehnoloģijas. Esmu priecīgs, ka studijas varu uzsākt klātienē, jo vidusskolas pēdējais gads, jāatzīst, nemaz nebija tik viegls. Ja nav fiziskā kontakta ar skolotāju, mācību vielu ir grūtāk uztvert. Tāpat arī mācības klātienē liek vairāk koncentrēties darbam – mācoties attālināti, dažkārt bija grūti saņemties, darbu bija grūtāk uzsākt un līdz ar to arī pabeigt. Tiesa, vidusskolu man izdevās absolvēt ar vidējo vērtējumu 8,77 balles. Vai stipendija man uzliek kādu papildu pienākumu pret Jelgavas novadu? Es drīzāk teiktu, ka ne, jo mans novads, mans pagasts būtu īpašs arī tad, ja stipendiju nesaņemtu. Tā ir mana dzimtā vieta, manas saknes, un es zinu, ka, pārceļoties dzīvot citur, man nebūtu tādas piederības izjūtas, kāda ir pret Eleju, tā būtu jāsāk veidot no jauna. Taču tajā pašā laikā es nevaru apsolīt, ka profesionāli realizēšos tikai savā novadā. Man patīk izsvērt visas iespējas un izvēlēties labāko, tādējādi arī profesionāli pieņemšu to izaicinājumu, kas pavērs man labākās darba iespējas."


Foto: Jelgavas novada pašvaldība


Pievieno komentāru

Vietējās ziņas