Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Piemin Ziemassvētku kaujas

Ap tūkstoš cilvēku sestdien pulcējās tradicionālajā Latviešu strēlnieku Ziemassvētku kauju piemiņas pasākumā, kas notika Antiņu, Peitiņu brāļu kapos un Ložmetējkalnā.

Sarīkojuma gaitā Antiņu brāļu kapos vairāk nekā divsimt jaunsargu no dažādām Latvijas vietām deva svinīgo solījumu. Pie Mangaļu mājām, kur atrodas Latvijas Kara muzeja filiāle, trīs dienu nometni bija ierīkojuši deviņdesmit Rīgas jaunsargi, bet pašā Ložmetējkalnā izvietojās 150 skautu un gaidu tradicionālā nometne «Baltais vilks». Peitiņu kapos, kur apbedīti Ziemassvētku kauju Sibīrijas strēlnieki, tika atklāta pareizticīgo krusta zīme. Pēc svinīgajām uzrunām, ko Ložmetējkalnā teica aizsardzības ministrs Vinets Veldre, Nacionālo bruņoto spēku komandieris Juris Maklakovs, Jelgavas rajona padomes priekšsēdētāja Inta Savicka un Valgundes novada domes priekšsēdētājs Edgars Turks, tā pakājē iedegās ugunskuri.«Es atbraucu uz Ložmetējkalnu izdziedāties. Tā ir vieta, kur parasti nerunā par politiku un jūt tautas vienotību,» sacīja Anda Baraškina no Ozolniekiem. Savukārt Līvbērzes vidusskolas vēstures skolotāja Irisa Eidaka uz piemiņas sarīkojumu bija atvedusi pilnu autobusu ar skolēniem.«Pagasts mūs dāsni nodrošināja ar transportu. Skolēniem šeit patīk, viņi gribētu sarīkojumā piedalīsies arī nākamgad,» piebilda skolotāja. Jelgavnieki, Kara vēstures kluba dalībnieki Raimonds Valters un Jānis Bērziņš bija tērpti veco latviešu strēlnieku formās. Bet minētā kluba vīri bija ierīkojuši nometni blindāžā pie Antiņu kapiem.Valgundes pašvaldības darbiniece Ruta Vertele un Kalnciema vidusskolas skolotāja Lida Dulberga atcerējās, kā pirms 22 gadiem pašā atmodas sākumā valgundieši atjaunoja tradīciju pieminēt Latviešu strēlnieku Ziemassvētkus kaujas. Toreiz vēl pasākumā piedalījušies arī četri vecie latviešu strēlnieki.Latviešu strēlnieku piemiņas sarīkojumus organizē Jelgavas rajona padome un Valgundes pašvaldība sadarbībā ar Latvijas Kara muzeju un Aizsardzības ministriju.Ziemassvētku kaujas norisinājās no 1916.gada 23.decembra līdz 29.decembrim (pēc vecā kalendāra). Pēc tam sekoja janvāra kaujas, kurās latviešu strēlniekiem izdevās pārraut vācu aizsardzības līniju. Tās bija Krievijas impērijas armijas lielākās militārās operācijas Rīgas frontē Pirmā pasaules kara laikā. Ziemassvētku un janvāra kaujās tika ievainoti, pazuda bez vēsts un krita deviņi tūkstoši latviešu strēlnieku.

Pievieno komentāru

Vietējās ziņas