Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Piemiņas brīdī runā par mūsdienām 1

«Šajā vietā vaid zeme,» ceturtdien, atklājot mītiņu pie piemiņas akmens 1945.gada februārī izvestajiem Latvijas patriotiem, sacīja Jelgavas politiski represēto apvienības «Staburadze» priekšsēdētājs Pēteris Āns.

Kaut arī ļaudis bija sanākuši, lai pieminētu politisko represiju upurus, vairāk tika runāts par mūsdienu problēmām.Domes priekšsēdētāja vietniece Irēna Škutāne, aicinot uz vienotību, pauda viedokli, ka valsts ir bankrotējusi. Turklāt, viņasprāt, ņemot vērā mūsu valstī maz attīstīto ražošanu, trūkst cerību, ka no krīzes varētu izrāpties ātri. Savukārt rajona padomes priekšsēdētāja vietnieks Ziedonis Caune uzteica zemniekus, kuri nupat notikušajās akcijās ar apņēmību un organizētību panāca savu prasību izpildi. Asi runāja pazīstamais jelgavnieks Aldis Hartmanis, kurš prasīja jaunu vēlēšanu likumu un valdošās elites nomaiņu.Pasākumā piedalījās ap trīsdesmit staburadziešu, pilsētas un rajona pašvaldību pārstāvji un «Pilsoniskās savienības» Jelgavas nodaļas biedri. Koncertu sniedza Ozolnieku mūzikas skolas audzēkņi, kuriem tā bija pirmā uzstāšanās Jelgavā.1945.gada februāra masveida izvešanas upurus «Staburadze» piemin jau divdesmito gadu. Padomju karaspēks, 1944. un 1945. gadā okupējot Latvijas teritoriju, bez tiesas apcietināja un izveda uz Krieviju daudz latviešu, tostarp bijušo aizsargu, par kuru lojalitāti jaunajai okupācijas varai bija šaubas. Precīzs šo represiju upuru skaits nav zināms. Taču ir saglabājušās aculiecinieku liecības, ka 1945. gada februārī no Jelgavas pa dzelzceļu tika aizvesti trīs ieslodzīto ešeloni. Apcietinātie līdz izvešanai atradās nacistu ierīkotā koncentrācijas nometnē pie Jelgavas cukurfabrikas.

Pievieno komentāru

Komentāri 1

Vineta

Manu tēti arī no šejienes apmēram tajā laikā aizveda. Apavus viņiem bija noņēmuši, basām kājām sniegā, pilnīgā badā taisnā ceļā uz raktuvēm, t.sk. urāna raktuvēm. Daži pilsētas iedzīvotāji mēģināja riskēt un gūstekņiem pār iežogojumu meta maizi .

pirms 11 gadiem, 2009.02.06 10:49

Vietējās ziņas