Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Pirms 80 gadiem Jelgavā 1

«Valsts svētkus Jelgavā ievadīja Jelgavas garnizona karaspēka parāde tirgus laukumā. (..) Parādē kā viesi piedalījās Jelgavas apriņķa priekšnieks Aušmits, Jelgavas pilsētas galva Štolcs, Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Dr.Dargevics, Jelgavas policijas 1.iecirkņa priekšnieks Gutmanis un 2.iecirkņa priekšnieks Freivalds, politiskās pārvaldes Jelgavas rajona priekšnieks Alksnis, direktors Blumentals, Jelgavas ugunsdzēsēju priekšnieks Brūmelis un citi,» rakstīja laikraksts «Zemgales Balss», atspoguļojot Latvijas Valsts 11.gadadienas svinēšanu 1929.gada 18.novembrī, kam piedāvājam īsu vēstures atskatu laikmeta liecībās.

«Pēc ilgajām lietainajām dienām naktī uz 18.novembri pelēko zemi strauji apklāja baltā sniega sega. Protams, tas nebija nekāds īstas ziemas vēstnesis, bet mūsu valsts 11.gada svētku dienas rītu gaišāku tas padarīja. Taču ap plkst.11 sāka jau atkal līņāt lietus un tāds neomulīgs laiks turpinājās gandrīz visu dienu, kas stipri traucēja svētku noskaņu,» apraksta 1929.gada avīze, šeit saglabājot tās oriģinālo rakstību.«Sniegam ielās šķīstot, parādes laukumā ierodas karaspēka daļas - kājnieki un jātnieki un nokārtojas ierindā. Viņiem pievienojas Jelgavas brīvprātīgie ugunsdzēsēji, Jelgavas lauksaimniecības vidusskola un Jelgavas skolotāju institūts, kā arī vairākas sabiedriskās organizācijas ar saviem karogiem. (..) Plkst.12 ierodas Jelgavas garnizona priekšnieks pulkvedis Dombrovskis. Viņam raportē parādes komandētājs pulkvežleitnants Prauls. (..) Nelabvēlīgo laiku neievērojot, dzīva kustība Jelgavas ielās valdīja visu dienu. Publika apstaigāja ielas un vēroja veikalu dekorējumus. Visraibākās gan ielas pārvērtās plkst.18, kad iestājās tumsa un atmirdzēja iluminācijas,» raksta «Zemgales Balss», minot, ka īpaši kupli svētku vakarā bija apmeklēta Jelgavas teātra izrāde Blaumaņa komēdijai «Trīnes grēki».Toreizējais Latvijas zemnieku bankas valdes priekšsēdētājs, laikraksta «Brīvā Zeme» pielikuma «Zemes Spēks» redaktors un Valsts Saimniecisko līgumu komisijas loceklis Kārlis Ulmanis savā rakstā «Lauksaimniecībai jātop ienesīgai» avīzes «Zemgales Balss» 1929.gada 20.novembra numurā rakstīja: «Mūsu patstāvības pirmajos desmit gados arī zemnieks, kā Latvijas valsts pilsonis, saņēmis svētību un labumu. Izvesta agrārā reforma, ar ko desmitiem tūkstošu tikuši pie zemes. Jaunsaimniecības ir lieliem valsts līdzekļiem apbūvētas un saimnieciski nostiprinātas».«Mums ir apbrīnošanas cienīgs sviesta eksports; bekona eksports iesācies un tiklīdz būs pārvarēts patreizējais sastrēgums, tas apsola labas izredzes nākotnē. (..) Visas valsts uzplaukšana un valsts labklājība vislielākā mērā un vispirmā kārtā atkarājas no lauksaimniecības. Plauks lauksaimniecība - plauks visa valsts; nīks lauksaimniecība - jānīkst būs visai valstij. Pagājušā gada plūdi un neraža novedusi lauksaimniecību liktenīgos krustceļos. Gādāsim, lai no šiem krustceļiem tālākais ceļš ietu uz labklājību, bet nevis uz pazušanu,» savā rakstā turpina K.Ulmanis.Taču arī pirms 80 gadiem bija dažādas ikdienas dzīves veiksmes un neveiksmes, tostarp arī likumpārkāpumi. «Zemgales Balss» informēja, ka 1929.gada 18.novembrī «sarakstīts protokols Karlīnei Jagvinai Katoļu ielā 33, kas savā tējnīcā pārdevusi valsts degvīnu un turpat ļāvusi dzert», savukārt «Krišjāņa Barona ceļā elektriskā strāva, kas izplūdusi no nokritušām pārtrūkušajām telefona vadu stieplēm, kas bijušas savienotas ar elektrības vadu, Lizetei Padručikai no Miezītes 83 nositusi zirgu. Nogalinātā zirga vērtība Ls 500. Cilvēki nav cietuši.»«Zemgales Balss» raksta, ka «18.novembra rītā biezās sniega kārtas dēļ telefona maģistrālei uz Zaļās ielas norauti seši stabi. Telefona satiksme sniegputeņa dēļ bija traucēta uz vairākām līnijām». Svētku dienā «sarakstīti protokoli» arī pāris piedzērušiem kungiem un citiem sīkiem pārkāpējiem, tostarp Dobeles pagasta iedzīvotājam Kārlim Liniņam par ielēkšanu ejošā vilcienā.Tiek ziņots, ka 17.novembrī Jelgavas politiskā pārvalde Bauskā apcietinājusi ievērojamu komunisti, kas «Maskavas kominterna uzdevumā nelegāli ieradusies Latvijā, lai valsts svētkos piekoptu noziedzīgu darbību». Aptuveni 40 gadus vecajai latvietei bijusi viltota Latvijas pase uz krievu tautības sievietes vārda, ko tā ieguvusi un viltojusi kādā vietā Latgalē. Notvertā lielinieku pārstāve agrāk dzīvojusi Jelgavas apriņķī, Latvijā lielinieku laikā viņa «ieņēmusi ievērojamu amatu un piedalījusies pilsoņu slepkavošanā un daudzu arestēto mocīšanā».«Sarkanbaltsarkaniem karogiem rotātā un pirmā sniega apklātā Jelgavā valsts 11.gada svētki pagāja mierīgi, atturīgi, solīdi, jo zemgalietis ir drīzāk skeptiķis nekā straujš jūsmotājs. Lielais prieks mums ātri apnīkst un pārvēršas parastībā,» rezumē 1929.gada «Zemgales Balss».

Pievieno komentāru

Komentāri 1

cilvēks parastais

Paldies par šo neparasto, negaidīto un interesanto apkopojumu!

Izlasīju to jau pa dienu, bet tikai vakarā sapratu, ka pēc tā izlasišanas radās kaut kāda svētku sajūta, kuras nebija vispār, kaut arī neesmu vēstures fans un neesmu vecākās paaudzes pārstāvis, kam būtu nostaļģija pēc veco laiku atmiņām.
Taču tas bija interesanti, un - kaut arī nekā tāda īpaša, tomēr - ļoti daudz.....

pirms 10 gadiem, 2009.11.18 22:45

Vietējās ziņas