Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Rosina lauku zemēm NĪN slogu necelt vairāk kā par 10% 2

Zemkopības ministrija (ZM) rosina līdz 2027.gadam pagarināt periodu, kurā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) slogu lauksaimniekiem, zivsaimniekiem un mežsaimniekiem piederošajām lauku zemēm neceļ vairāk kā par 10%.

Grozījumi likumā par nekustamā īpašuma nodokli, kurus ceturtdien,13.augustā, plānots izsludināt Valsts sekretāru sanāksmē, sagatavoti, pamatojoties uz valdības doto uzdevumu ZM sadarbībā ar Tieslietu ministriju (TM) un Finanšu ministriju (FM) izstrādāt priekšlikumus grozījumiem likumā, kas paredz no 2021.gada iesaldēt lauku zemes speciālās vērtības. Šobrīd likums nosaka, ka līdz 2025.taksācijas gadam lauku zemes nodokli aprēķinās no speciālās vērtības, ko nosaka īpaši nodokļa aprēķinam.

ZM likumprojekta anotācijā skaidro, ka pēdējos gados ir nozīmīgi augušas lauksaimniecībā izmantojamās zemes tirgus darījumu vērtības, tāpēc paredzams kadastrālo vērtību bāzes kāpums un no 2022.gada būtiski pieaugs NĪN maksājumi. Atbilstošu informācijai vietnē kadastrs.lv lauku zemēm kadastrālā vērtība varētu pieaugt trīs līdz piecas reizes.

Grozījumi likumā par nekustamā īpašuma nodokli izstrādāti, lai nodrošinātu taisnīgu un samērīgu nekustamā īpašuma nodokļa apmēru, paredzot pagarināt speciālās vērtības piemērošanu lauku zemēm līdz 2027.gadam. 

Likumprojekts paredz speciālo vērtību piemērot arī tām lauku zemes vienībām, kuras platībā nepārsniedz trīs hektārus, jo šādu lauku zemju īpašnieki ir vismazāk aizsargātie - tiem nepiemēro speciālās vērtības pieauguma ierobežojumu, proti, tikai lauku zemes vienībām platībā virs trim hektāriem līdz 2025.gadam piemēro 10% speciālās vērtības pieauguma ierobežojumu.

ZM atgādina, ka lauku zemes vienības platība trīs hektāri 2015.gadā izvēlēts kā kritērijs speciālās vērtības noteikšanai, atbilstoši TM norādījumiem, kas vadījās pēc nekustamā īpašuma tirgus analīzes rezultātiem 2015.gadā.

Zemkopības ministra Kaspara Gerharda (VL-TB/LNNK) biroja vadītājs Jānis Eglīts aģentūrai LETA teica, ka ZM pēc sasauktās starpministriju sanāksmes nolēmusi nodot šādu likumprojekta redakciju starpinstitūciju saskaņošanai.

Viņš skaidroja, ka periodu, kad zemes nekustamā nodokļa likme lauku zemei nedrīkst pieaugt vairāk kā par 10% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, plānots pagarināt līdz 2027.gadam, jo tad beidzas nākamais Eiropas Savienības (ES) Kopējās lauksaimniecības politikas plānošanas periods.

Pēc Eglīta teiktā, valdībā grozījumus likumā par nekustamā īpašuma nodokli varētu skatīt tuvākajā laikā, taču likumprojekta pieņemšana būs atkarīga no FM, kas pret ZM rosinātajām izmaiņām uztur iebildumus bažās par to ietekmi uz nākamā gada valsts budžetu.

Jau vēstīts, ka jūlija vidū Valsts zemes dienests sabiedriskajai apspriešanai nodeva 2022.gadam projektētās kadastrālās vērtības, kas saskaņā ar valdības dotu uzdevumu pārrēķinātas atbilstoši nekustamo īpašumu vērtībai tirgū. Lai šīs kadastrālās vērtības 2022.gadā stātos spēkā, tās ir jāapstiprina Ministru kabinetā. 

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) iepriekš paudis nostāju, ka nevirzīs šo projektu apstiprināšanai valdībā kamēr nav garantiju, ka tiek ieviests neapliekamais minimums primārajam mājoklim un mazinātas nodokļu likmes komersantiem.

Foto: no arhīva

Pievieno komentāru

Komentāri 2

Veto

Kādēļ vispār jāceļ!Īstā Bordāntowna,par maz cilvēku aizbraukuši?Ekonomika ir krīzē,kura nav zināms,kad beigsies.

pirms mēneša, 2020.08.12 14:42

Resnais

es brīnos, ka zemnieki klusē! NĪN viņiem grib pacelt trīskārtīgi, bet traktori uz Rīgu nebrauc.

pirms mēneša, 2020.08.13 00:36

Vietējās ziņas