“Senie zemgaļi savu zemi neatstāja”

Ap piecdesmit zinātkāro, kuru vidū bija ne tikai dobelnieki, bet arī jelgavnieki, šajās Eiropas kultūras mantojuma dienās izmantoja izdevību Dobeles pilsdrupās tikties ar vēsturnieku un arheologu Andri Tomašūnu. Viņš jau kopš 2016. gada šajā vietā veic arheoloģisko izpēti. Beidzamos divus gadus arheologa darbs šeit saistīts ar to, ka Dobeles Livonijas ordeņa pilsdrupās turpinās ar ES līdzekļiem līdzfinansēti būvdarbi. Proti, tiek konservēti senie mūri, restaurēta daļa no vecās Livonijas ordeņa laika pils konventa ēkas, kā arī izbūvēta multifunkcionāla izstāžu zāle un skatu laukums. A.Tomašūns veic šo būvdarbu arheoloģisko uzraudzību. Šogad viņam izdevies atklāt ap 75 kvadrātmetrus lielu neskartu laukumu ar kultūrslāni no 13. un 14. gadsimta, kas stāsta par senajiem zemgaļiem Krusta karu laikā. Arheoloģisko atradumu vidū ir gredzeni, saktas, zvārgulīši, piekariņi, krelles, sprādzes, spieķadatas, šķēpu gali, arbaleta bultas, īlens, adatas, atslēga, smilšakmens galodas fragmenti, makšķerāķis, svina gremdiņi un pat pārogļojušies lazdu rieksti, kopā – ap diviem tūkstošiem priekšmetu vai to fragmentu.

Izmanto iespēju meklēt senču pili


“Livonijas ordeņa un Kurzemes hercoga laika pilsdrupas vēl šobaltdien Dobelē ir redzamas. Bet, kur atradās seno zemgaļu koka pils, vēl arvien ir mīkla. Tāpēc svarīga ir jebkura iespēja ar arheoloģiskām metodēm izpētīt kultūrslāni, kas izveidojies pilskalnā. Zināms, ka konventa sētā lielus izpētes darbus 19. gadsimta beigās ir veikuši Karls Bojs un Augusts Bīlenšteins, tāpēc atrast tik pārraktā vietā neskartu apmēram 75 kvadrātmetrus lielu kultūrslāni tiešām bija brīnums,” stāsta A.Tomašūns.

Visu rakstu lasiet 1.oktobra “Zemgales Ziņās”

Foto: Gaitis Grūtups

Pievieno komentāru

Vietējās ziņas