Silvijas Dālmanes sarakstā ir simtiem bērnu

Pirms trīsdesmit gadiem, 1990. gada 23. septembrī, Jelgavā sapulcējās 68 cilvēki – izglītības iestāžu vadītāji, ārsti, uzņēmēji un citi aktīvi cilvēki, lai dibinātu Latvijas Bērnu fonda Jelgavas nodaļu. Tolaik atmodas kustībā bija sācies tā sauktais pārejas periods. Pēc Padomju Savienības likumiem ievēlētā Latvijas Republikas Augstākā Padome 1990. gada 4. maijā bija pieņēmusi valsts Neatkarības deklarāciju. Taču Latvijas neatkarību neviena ārvalsts neatzina. Vēl padomju impērija bija pietiekami stipra, lai Baltijas tautām neatdotu brīvību un valstisko neatkarību. Tomēr arvien vairāk padomju impērija bruka, pasliktinājās tās ekonomiskais stāvoklis, un visvairāk no tā cieta ģimenes ar bērniem. No otras puses vērās vaļā robežas, Latvijā ienāca ārzemju humānā palīdzība, kuru vajadzēja prasmīgi nogādāt tiem, kam tā visvairāk nepieciešama. Tādā situācijā arī sanāca Latvijas Bērnu fonda Jelgavas nodaļas dibināšanas sapulce. 

Bērnu pabalstus tolaik nemaksāja 


Latvijas Bērnu fonda Jelgavas nodaļas vadītāja Silvija Dālmane piebilst, ka valsts tolaik nekādu bērnu pabalstu nemaksāja. Protams, nebija arī tagad daudzbērnu ģimenēm dotās Goda ģimeņu atlaižu kartes. “Zīdaiņu autiņos” vēl atradās pašvaldību sociālie dienesti, bāriņtiesas, kas mūsdienās atrod un patur uzmanības lokā pro­blēmu ģimenes, bērnus ar speciālām vajadzībām. Taču 1989. gadā Rīgā jau bija dibināts Latvijas Bērnu fonds, un tam bija nostādne veidot nodaļas arī citos Latvijas centros.
1990. gada 23. septembrī Latvijas Bērnu fonda Jelgavas nodaļas dibināšanas sapulce izvēlēja piecpadsmit cilvēku valdi un par tās vadītāju izvirzīja agrāko Rīgas Tehniskās universitātes docenti S.Dālmani. Tuvojās 1989. gada Ziemassvētki, kad visi bērni gaida dāvanas, bet daudzas ģimenes pašas nevarēja tās sarūpēt. Pēc dažām nedēļām sākās arī 1991. gada janvāra barikādes. S.Dālmane smērēja maizes braukšanai uz barikādēm Rīgā saviem vietniekiem Bērnu fonda Jelgavas nodaļā Voldemāram Galvanovskim un Vladislavam Stafeckim.  

Atbalsta sistēmu vajadzēja uzlabot


S.Dālmane atceras, ka nodaļas izveidošanas sākumā no Rīgas bijis norādījums atrast Jelgavā un rajonā piecas sešas ģimenes, kam kristīgās organizācijas, trimdas latvieši vai citi labvēļi varētu gādāt palīdzību. “Aprobežoties tikai ar piecām sešām ģimenēm nav manā raksturā. Apstaigāju bērnu ārstus, skolotājus, taujāju pēc bērniem no nelabvēlīgām, trūcīgām ģimenēm, un man sanāca saraksts ar 169 bērniem,” S.Dālmane skumji pasmaida.

Visu rakstu lasiet 24.septembra "Zemgales Ziņās"

Foto: no arhīva

 

Pievieno komentāru

Vietējās ziņas