Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Simtgadnieku sveicot, uzteic viņa spēku nepieminēt ļauno (FOTO) 1

Sirsnīgā ģimenes, radu un draugu lokā 100 gadu jubileju Jelgavas novada Zaļenieku pagasta Ūziņos sagaidījis Alberts Reihenbahs. Liela daļa jubilāra darba mūža aizritējusi savā pagastā, kur viņš pazīstams kā labs strādnieks, brigadieris, bitenieks, kā arī amatierteātra aktieris, kas no Zaļenieku amatierteātra atvadījās ar Blaumaņa Indrānu tēva lomu. 
Tieši bitenieka profesija varētu būt sirmā vīra ilgā mūža noslēpums, domā tuvinieki. “Papulis ir saņēmis simtiem bišu dzēlienu un arī tagad daudz ēd medu,” saka viņa meita Anita Reihenbaha. Par simtgadnieka ilgdzīvošanas spēju domājot, tiek uzteikta viņa zinātkāre, cenšanās sekot līdzi notikumiem pasaulē un reizē arī spēks nelaist klāt sev ļaunumu. Ciešot politiskajās represijās, ko Padomju Savienība izvērsa pret okupēto Latviju, septiņpadsmit no saviem mūža gadiem (no 1941. līdz 1958. gadam) A.Reihenbahs pavadīja izsūtījumā Sibīrijā. Tur viņš zaudēja tēvu, sievasmāti, sievas brāli, kā arī pirmdzimto – trīs mēnešus veco meitiņu. Tomēr nekad Alberta kungs nav slikti izteicies par Sibīriju un tur dzīvojošajiem ļaudīm. Sibīrijā viņš satika arī savu mīlestību un sievu Mirdzu Bergu, kas bija Zaļenieku pagasta vecākā Jāņa Berga meita. Sibīrijā piedzima trīs Reihenbahu meitas, kuru dzīves turpinās Latvijā.
A.Reihenbahu simt gadu jubilejā sveica Valsts prezidents Egils Levits, Jelgavas novada pašvaldība, kā arī Aizputes novada Kalvenes pagasta pārvalde.
Oriģināla dāvana, ko papulim pasniedza viņa ģimene, bija pašu izdotā grāmata “Septiņpadsmit gadi manā mūžā”. Tā izveidota no jubilāra atmiņu pierakstiem, kas ar meitu pierunāšanu tapa divtūkstošo gadu sākumā un ko no klades datorā ievadīja meita Laima.  
A.Reihenbaha mazmazdēls Artis Rečkins, kas mācās Ķekavas vidusskolas 8. klasē, teic, ka viņa vecvectēvs ir kolosāls cilvēks, kas smagos dzīves gadus spējis iziet lepni, ar godu un cieņu. Savukārt mazmazdēls Roberts Aniņš piebilst, ka viņam vecvectēvs licies kā brašs vīrs un varētu būt tā, ka viņš nākotnē pārņem apsaimniekošanā vecvectēva bišu saimes, kas tagad atrodas Roberta mājās Vidzemē. 

Visu rakstu lasiet 23. janvāra “Zemgales Ziņās”

Foto: Eva Pričiņa

Pievieno komentāru

Komentāri 1

.,.

Vislielākā cieņa un laba vēlējumi! Mūsu Latvijas zelta pamats.

pirms mēneša, 2020.01.23 09:07

Vietējās ziņas