Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Strādā, neprasot – kas man par to būs? 5

Šogad samazinoties valsts un pašvaldību līdzekļiem, kā arī Pensiju likuma grozījumu iespaidā ne viens vien kolēģu cienīts darbinieks aizgāja pensijā vai arī kļuva par bezdarbnieku. Kaut arī algu vairs nesaņem, vairāki no viņiem turpina iesākto agrākajās darbavietās, šodien raksta «Zemgales Ziņas».

Kalnciema pašvaldībā apkures jautājums ir viens no sāpīgākajiem. Tādēļ šā gada sākumā pēc toreizējās pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieka Vladimira Jeremejeva ierosmes Kalnciema pašvaldība nopirka modernu kondensācijas katlu, kas ir īpaši efektīvs siltās ziemās un starpsezonu laikā. Jauno iekārtu palaist bija plānots jau pavasarī, taču tas ievilkās līdz rudenim, kad pēc pašvaldības reorganizēšanas V.Jeremejevs jau bija zaudējis darbu. «Vai tad varu Kalnciema siltuma problēmām atmest ar roku un teikt, ka mani tās vairs neskar!?» teic V.Jeremejevs. Ar savām inženiera zināšanām un pieredzi viņš iesaistījās jaunā apkures katla palaišanā un uzraudzīšanā. Bez atalgota darba V.Jeremejevs ir tikai pagaidām, jo esot saņēmis piedāvājumu no kāda privātuzņēmuma Rīgā.«Man pietiek ar kolēģu vārdiem: «Paldies, ka tu atnāci,» smaidot saka Rita Kovaļevska. Viņa Valgundes pagasta  Kalnciema vidusskolā strādā ar skolēniem, kurus īpaši interesē informātika, kā arī aizvieto pedagogus, kas atrodas kvalifikācijas celšanas kursos. Vēl pagājušajā gadā, būdama strādājošā pensionāre, viņa bija direktores vietniece informātikas jautājumos un vadīja informātikas stundas. Taču pēc šajā mācību gadā piedzīvotā skolotāju algu samazinājuma un Pensiju likuma grozījumiem darbs skolā viņai kļuva finansiāli neizdevīgs.Plašāk lasiet «Zemgales Ziņu» 21.novembra numurā.Starp citu, «Zemgales Ziņas» aicina lasītājus pastāstīt redakcijai arī par citiem brīvprātīgā darba veicējiem, kas nesavtīgi strādā mūsu pilsētā un novados. Lūdzu, sūtiet informāciju.

Pievieno komentāru

Komentāri 5

Nu ja

Ja cilvēks neizjūt gandarījumu par to, ko viņš dara, tad protams nesaprast, kā var strādāt bez papildus samaksas.
Varbūt esat dzirdējuši, vai lasījuši, ka ārzemēs tas ir diezgan populāri - seniori palīdz jaunākajiem kolēģiem, jo gados gūtā pieredze nav kapā līdzi paņemama
.

pirms 10 gadiem, 2009.11.23 09:00

Zinta

Nu, paskatīsimies, paskatīsimies, cik igi par velti strādās!!! Es par par velti un gandarījuma pēc esmu pēdējos gadus rukājusi, bet beigās tik sabiegta veselība un pirmo vēl no darba dēļ tā atlaiž. Lai tik strādā!

pirms 10 gadiem, 2009.11.22 20:14

to AK VAI

Tu laikam nepamanīji, ka šie cilvēki nestrādā, lai izdzīvotu. Tam viņiem ir pensija (kas laikam lielāka par algu). Viņi strādā gandarījuma labad - sev un citiem.

Bet tādas lietas tev laikam nesaprotamas....

pirms 10 gadiem, 2009.11.22 17:04

esAK VAI

Tu laikam pats esi no 1. klases, ka tikai rieties proti. Ja Latvijā dzīvotu tikai tādi kā tu, tad mūsu valsts jau sen vairs nebūtu. Un cik "plašam" jābūt cilvēka pasaules redzējumam, lai spētu pateikt: "Par velti jau nestrādās neviens." Tu arī laikam esi viens no tiem, kas visu mēra tikai naudā. Bet par brīvprātīgajiem cilvēkiem tiešām liels prieks! Tieši tādi kā viņi ir mūsu valsts balsts.

pirms 10 gadiem, 2009.11.22 14:30

AK VAI

Ziniet ,šito var iestāstīt 1.klases skolniekam,kas naivi tic visam.Par velti nu nestrādās neviens.Tās ir slēptas algas konvertā.Nu labi var vienu nedēļu,otru nedēļu,bet ne jau mūžīgi.Tāpēc jau Latvijā nekas uz priekšu nekustas,jo šeit dzīvo pasaku stāstītāji un tie,kas tām tic.

pirms 10 gadiem, 2009.11.21 22:18

Vietējās ziņas