Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Videokameras darbojas, ieguvumi – minimāli 1

Pagājušā gada sākumā gandrīz par simt tūkstošiem latu 15 pilsētas krustojumos un Uzvaras parkā uzliktās videonovērošanas kameras pilda vien dekoratīvu funkciju - to uzfilmētais materiāls sliktās datu pārraides dēļ ir nekvalitatīvs, tāpēc satiksmes negadījumu un dažādu likumpārkāpumu atklāšanā palīdz minimāli.

Pārrobežu sadarbības projekta laikā pie kamerām tika arī Šauļi, un jelgavnieki var tikai apskaust kolēģus Lietuvā, kur videoierakstus izmanto ne tikai noziegumu atklāšanā, bet ielās notiekošo vēro arī tiešraidē, palīdzot novērst plānotus likumpārkāpumus.Kad Jelgavas ielu krustojumos notiek negadījumi, uzfilmēto materiālu regulāri pieprasa Pašvaldības un Valsts policijas pārstāvji, stāsta Jelgavas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilis Ļevčenoks. Uz jautājumu, cik bieži likumsargi šo informāciju izmantojuši, vicemērs atbild - diezgan daudz, taču precīzus skaitļus nevar nosaukt. Pašvaldības policijas priekšnieka vietnieks Guntars Akmentiņš neatceras, ka videoieraksti no krustojumiem kaut reizi būtu izmantoti policijas darbā: «Mums tādas lietas nav bijušas vajadzīgas.» Viņš gan piebilst, ka Uzvaras parkā uzfilmētais materiāls savulaik ļāvis pāris epizodēs par žoga un laternu bojāšanu operatīvi atpazīt un aizturēt postītājus. Kopš 2008.gada sākuma, kad videokameras tika uzliktas, policija pilsētā reģistrējusi 1018 satiksmes negadījumus, kuros nodarīti materiāli zaudējumi. 138 avārijās cietis 151 cilvēks, trīs zaudējuši dzīvību. Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes priekšnieka palīdze Ieva Sietniece «Ziņām» skaidro, ka videokameras palīdzējušas noskaidrot trīs ceļu satiksmes negadījumu apstākļus. Tie ir 0,3 procenti no visiem notikušajiem. Šīs avārijas reģistrētas pagājušajā vasarā Raiņa, Pasta un Lielajā ielā. Piebilstams, ka videokameras tika liktas tajās vietās Jelgavas centrā, kur bijušas nozīmīgākās nekārtības autotransporta satiksmē. Speciālisti arī solīja norises krustojumos vērot tiešraidē, tādējādi ļaujot novērst kabatzagļu un citu likumpārkāpēju ļaunos nodomus. Kameru uztveršanas signāli nav tie labākie, atzīst V.Ļevčenoks, kā iemeslu minot uzfilmēto datu pārraidi pa gaisu. «Uzfilmētajam materiālam ir traucējumi, lai gan skaidrā laikā rāda labi,» apgalvo mēra vietnieks. Fakti liecina, ka ceļu satiksmes negadījumi un likumpārkāpumi parasti nenotiek saulainā dienā, bet tumsā un nokrišņu laikā. Uz jautājumu, vai pašlaik var noteikt pa ielu braucošo mašīnu marku, V.Ļevčenoks atbild: «Mašīnas redzēt var, bet jūs zināt, ko nozīmē, kad tas notiek ar linkiem - ir traucējumi.»Jau pagājušajā gadā pašvaldība plānojusi projekta gaitā ielās izvietot arī optiskos kabeļus, tādējādi datu pārraide no videokamerām uz serveri domes ēkā būtu kvalitatīva. Bet «Lattelecom» prasītā samaksa bijusi tik augsta, ka pašvaldība tam nav piekritusi. Tādēļ darbi atlikti uz projekta otro kārtu, kas jāpabeidz līdz nākamā gada augustam.Šogad sākta riska vadības sistēmas projekta otrā kārta. Sākotnēji Viestura ielā (bijušās tuberkulozes slimnīcas telpās) bija plānots izveidot tā dēvēto krīzes un satiksmes vadības centru, bet šīs ieceres līdz ar ekonomikas pagrimumu atceltas. Pašlaik pašvaldība iecerējusi līdzīgu satiksmes vadības centru izvietot Sarmas ielā 4 tuvāk centram. Pēc V.Ļevčenoka teiktā, nākamgad tur būšot darbinieks, kas ikdienā tiešraidē skatīsies uzfilmēto. Nākotnes plāni paredz vēl lielākus uzlabojumus - saslēdzot krustojumos izvietotos luksoforus vienotā sistēmā, varēšot no viena punkta regulēt satiksmes plūsmu. Piemēram, ja ugunsdzēsēju tehnikai steidzami jāizbrauc cauri pilsētai, varētu apstādināt visu satiksmi.Vēl tālākā nākotnē paredzēts, ka minētajā centrā varētu pieņemt arī sūdzības par komunālajām lietām, piemēram, ūdensvada plīsumiem vai avārijām daudzdzīvokļu mājās.

Pievieno komentāru

Komentāri 1

agruha

Kad beidzot ierēdņi sāks reāli atbildēt par savu rīcību?

pirms 11 gadiem, 2009.09.16 22:15

Vietējās ziņas