Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Zemgalē tuvina e-veselības sistēmas ieviešanu

Zemgalē noticis Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta grantu shēmas «Īstermiņa ekspertu fonds» atbalstītā projekta «Ceļā uz e-veselību Zemgalē» noslēguma seminārs.

Zemgales plānošanas reģiona informācijas speciālists darbam ar plašsaziņas līdzekļiem Juris Kālis informēja, ka projekta ieviešanas vadošais partneris ir Zemgales plānošanas reģions (ZPR), bet partneri - Bauskas, Jēkabpils, Dobeles un apkārtnes slimnīcas ar vietējām pašvaldībām, kā arī Blefjell slimnīca Norvēģijā. Projekta ieviešana ilga deviņus mēnešus, un tās laikā tika veikts pētījums par Zemgales veselības aprūpes iestāžu gatavību ieviest e-veselības sistēmu.Tāpat minētajās trīs veselības aprūpes iestādēs tika veikts informācijas tehnoloģiju infrastruktūras iekšējais audits un uzrādīti iespējamie risinājumi tās uzlabošanā. Bez tam notika divi semināri un pieredzes apmaiņas brauciens uz Norvēģiju. No projekta kopējā budžeta 35 140 latu apmērā 85 procenti bija Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta grants, bet 15 procenti - Latvijas valsts budžeta līdzfinansējums.Lai apzinātu reālo situāciju e-veselības ieviešanā valstī kopumā un Zemgales plānošanas reģionā atsevišķi, eksperti intervēja virkni veselības aprūpi administrējošo iestāžu speciālistu, kuri strādā pie e-veselības nacionāla līmeņa projekta ieviešanas, Zemgales ārstniecības iestāžu galvenos ārstus un speciālistus, ģimenes ārstus un ārstus - speciālistus, kā arī reģiona iedzīvotājus.Minētās intervijas parādīja, ka informācijas tehnoloģiju nodrošinājuma līmenis iestādēs ir atšķirīgs. Pārsvarā ar datoru strādā iestādes vadība, grāmatvedības cilvēki, statistiķis un pacientu reģistrators, turklāt ne visur ir izveidots vienots iekšējais interneta tīkls.No ārstiem - speciālistiem savā ikdienas darbā datoru un internetu izmato tikai aptuveni katrs otrais, jo pārsvarā nepieciešamās darbības veic palīgpersonāls. Ārstniecības iestādēs uzskata, ka e-veselību nepieciešams ieviest iespējami ātrāk, bet privātpraksē strādājošie ārsti domā, ka procesu nevajag sasteigt.Arī iedzīvotāju vidū valda divi pretēji viedokļi, taču daļa aptaujāto domā, ka tā ir nelietderīga naudas tērēšana un labumu gūs vien ierēdņi. Aptaujā arī secināts, ka 81 procents respondentu no iedzīvotāju vidus nemaz nav informēti par nacionālā līmeņa e-veselības projektu.Pētījumā arī secināts, ka procesa paātrināšana iespējama, izveidojot publisko un privāto partnerību starp ārstniecības iestādēm, uzlabojot komunikāciju starp iedzīvotājiem, iestādēm un mediķiem, lēmumprojektu apspriešanā iesaistot arī iestāžu vadītājus un pašus ārstus, argumentēti pierādot izmaksu efektivitāti, organizējot centralizētu datortehnikas un informācijas tehnoloģiju iepirkšanu. Projekta noslēguma seminārā ar visu ieinteresēto pušu pārstāvju piedalīšanos notika apaļā galda diskusija, kurā e-veselības projektu nacionālā līmenī uzlūkoja kā klasisku vidēja un ilgtermiņa projektu, kura sekmīga ieviešana lielā mērā būs atkarīga no sadarbības efektivitātes visu ieinteresēto partneru starpā.Kā būtiskākos šķēršļus projekta ieviešanā, tostarp Zemgalē, diskusijas dalībnieki minēja vēl neatrisinātas problēmas likumdošanas jomā, vispārēju neskaidrību par veselības aprūpes stāvokli valstī kopumā un kraso finansējuma samazinājumu nozarei, informācijas trūkumu par projekta statusu un ieviešanas gaitu, nevienādu interneta pārklājumu teritorijā, nedrošību datu aizsardzības jomā, iedzīvotāju neziņu par ieguvumiem, ko nākotnē var sniegt e-veselības ieviešana.

Pievieno komentāru

Vietējās ziņas