Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Zemgales plānošanas reģiona Attīstības padomi vadīs Salcevičs

Zemgales plānošanas reģionā (ZPR) pēc aizvadītajām pašvaldību vēlēšanām pirmajā pašvaldību vadītāju kopsapulcē par Zemgales plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētāju ievēlēts Jēkabpils domes priekšsēdētājs Leonīds Salcevičs.

Kā informē ZPR informācijas speciālists darbam ar plašsaziņas līdzekļiem Juris Kālis, jaunā priekšsēdētāja vēlēšanām kopsapulce izvirzīja trīs kandidatūras - Jelgavas domes priekšsēdētāju Andri Rāviņu, Jēkabpils domes priekšsēdētāju Leonīdu Salceviču un Rundāles novada domes priekšsēdētāju Aivaru Okmani. Klātesošo vislielāko atbalstu - 12 balsis - guva Leonīds Salcevičs, kurš turpmāk vienu gadu pildīs ZPR Attīstības padomes priekšsēdētāja pienākumus. Savukārt viņa vietnieka amatam nominēja divas kandidatūras - Okmani un Auces novada domes priekšsēdētāju Gintu Kaminski. Šajā balsojumā klātesošo vislielāko atbalstu - 14 balsis - guva Okmanis.Pirmajā sēdē jaunajā sastāvā Attīstības padomē par reģiona pārstāvi darbam Sabiedrības integrācijas fonda padomē nolēma deleģēt Andri Rāviņu. Padome atbalstīja jaunas studiju programmas - Namu apsaimniekošana un pārvaldīšana - ieviešanu Jēkabpils Agrobiznesa koledžā un nolēma jaunā sastāvā izveidot Attīstības plānošanas speciālistu darba grupu, kuras uzdevums būs koordinēt reģiona attīstības plānošanu un sekmēt pašvaldību sadarbību šinī jomā.Kopsapulci vadīja Zemgales plānošanas reģiona Attīstības padomes līdzšinējais priekšsēdētājs, Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Vilnis Plūme, tajā piedalījās divu lielo pilsētu - Jelgavas un Jēkabpils, kā arī 20 novadu jaunievēlētie pašvaldību vadītāji.Ņemot vērā situāciju, kas reģionā radusies pēc novadu izveidošanas, kopsapulces dalībnieki vispirms veica grozījumus Zemgales plānošanas reģiona nolikumā, nosakot, ka Attīstības padomes priekšsēdētāju un viņa vietnieku, kas arī turpmāk būs neatbrīvotas amatpersonas, kopsapulcē, aizklātā balsojumā ievēl uz vienu gadu, bet Attīstības padomē dalībnieki visus lēmumus pieņem vienojoties.Līdz šim Zemgalē plānošanas reģionu veidojošo pašvaldību vadītāji Attīstības padomes priekšsēdētāju ievēlēja uz sešiem mēnešiem, ievērojot rotācijas principu. Taču tas, kā izrādījās, bija pārlieku īss laika posms, lai priekšsēdētājs pietiekami labi iedziļinātos visos risināmajos jautājumos, turklāt tagad Attīstības padomes dalībnieku skaits ir aptuveni divas reizes lielāks un līdz deputāta pilnvaru beigām visiem pašvaldību līderiem tā vai tā neiznāks nokļūt priekšsēdētāja amatā.Zemgales plānošanas reģiona finansējums veidojas no valsts budžeta piešķirtās dotācijas un pašu piesaistītajiem līdzekļiem, ieviešot gan ES struktūrfondu, gan citu finanšu instrumentu atbalstītus projektus. Pērnajā gadā pamatdarbības nodrošināšanai piešķirtā valsts budžeta dotācija bija Ls 280 000, bet šinī gadā, pēc valsts budžetā atkārtoti veiktā samazinājuma, kopumā par 25,18 procentiem, tā sarukusi līdz Ls 209 490. Toties, pretēji ievērojamam naudas resursu apcirpumam pamatdarbībā, iestāde noslēgusi līgumus par 24 reģionālu un starptautisku projektu ieviešanu ar kopējo budžetu Ls 3 134 245.Minēto naudas resursu apguve sākusies pērn, bet turpināsies vēl arī nākamajā gadā, un tas būs nozīmīgs ieguldījums reģiona līdzsvarotā attīstībā. Iestādes izpilddirektors Raitis Vītoliņš norāda, ka ieviešamie projekti vērsti uz uzņēmējdarbības un inovāciju, izglītības, veselības un sociālās aprūpes, vides ilgtspējas un kultūras attīstību, kā arī uz pašvaldību speciālistu un projektu iesniedzēju veiktspējas pilnveidošanu Zemgalē.

Pievieno komentāru

Vietējās ziņas