Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Zinātnieku nakts ceļ domas Kosmosā

Kolbās ielikti kosmiju ziedi, kas rotā ceļu uz enerģētisko augu izstādi Lauksaimniecības fakultātes mācību korpusā Strazdu ielā, profesora Imanta Ziemeļa praktiskā lekcija par Saules enerģijas izmantošanu apkurē, doktoranta Ginta Priedīša prezentācija par satelītu izmantošanu mežu uzraudzīšanā, tostarp arī meža zagļu atklāšanā, visbeidzot turpat trīs stundas gara diskusija Sociālo zinātņu fakultātē par tematu «ir vai nav ārpuszemes civilizācijas» - tie ir daži no iespaidiem, ko atstājuši Zinātnieku nakts pasākumi LLU. Šogad tie bija par tēmu «Cilvēks un kosmoss».

«Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, šķiet, ka apmeklētāju bija mazāk. Varbūt pietrūka reklāmas, varbūt paši, pa darbiem skrienot, esam vairāk noguruši. Taču pasākums bija labi organizēts un lietderīgs. Man vislabāk patika Veterinārmedicīnas fakultātē, kur mums stāstīja par dzīvniekiem un viņu enerģētisko strāvojumu,» par iespaidiem stāsta 4.pamatskolas skolotāja Aija Kuķalka, kas uz šo pasākumu bija atvedusi savu klasi.Pensionētais inženieris Laimonis Dāboliņš, kas bija viens no vecumā cienījamākiem Zinātnieku nakts apmeklētājiem, vērtēja, ka pasākums bija vērtīgs ar to, ka daudz ko varēja uzzināt tādu, par ko literatūras ir samērā maz.Savukārt skolnieks Raivis neslēpa, ka viņš gribētu uzbūvēt kuģi, ar ko aizlidot uz citām ārpuszemes civilizācijām. Kā informē LLU pārstāve Sandra Šteinerte, Informācijas tehnoloģiju fakultātē ar savdabīgu prezentāciju «Kosmisko dzīvības formu kandidāti» uzstājās Datorsistēmu katedras vadošais pētnieks Egīls Stalidzāns, kurš stāstīja par dažādiem dzīviem organismiem jeb «planētas Zeme dīvainīšiem», kas spēj izdzīvot bez ūdens, skābekļa, ļoti sārmainā vai radiaktīvā vidē, pārciest augstu temperatūru, baroties ar vulkānisko stiklu, pierādot, ka dzīvība kosmosā noteikti iespējama organismiem, kam nav nepieciešams ūdens un gaiss.Sociālo zinātņu fakultātē diskusijā «Ārpuszemes civilizācijas - par un pret» ar lekciju «Senatnes mīklas - ārpuszemes civilizāciju pēdas vēsturē» uzstājās Filozofijas katedras lektore Silva Poča. Viņa savā prezentācijā stāstīja par piramīdu, obelisku, dažādu kapeņu un celtņu būvniecību, kas ar mūsdienās pieejamajiem tehniskajiem līdzekļiem nav paveicams, bet ir uzceltas vairākus tūkstošus gadus pirms mūsu ēras. Diskusijā SZF uzstājās arī anomālo parādību pētīšanas centra «UFOLat» prezidents Jevgeņijs Sidorovs un Filozofijas katedras lektore Evija Caune.Vēlāk diskusijas «Par un pret ārpuszemes civilizācijas» vadīšanu pārņēma Filozofijas katedras docents Leonards Leikums. Diskusijā savu viedokli izteica SZF Socioloģijas katedras asociētais profesors Jānis Ābele, kurš pauda uzskatu, ka, iespējams, augstās tehnoloģijas, lidojošās iekārtas bijušas jau civilizācijās pirms mūsu ēras, tikai šīs civilizācijas gājušas bojā un nav spējušas pilnvērtīgi nodot zināšanas un sasniegumus nākamajām paaudzēm.Līdztekus šīm divām diskusijām praktiskus novērojumus un eksperimentus varēja veikt Pārtikas tehnoloģijas fakultātē, kur Zinātnieku nakts dalībnieki varēja baudīt «Debesu pārtiku».Veterinārmedicīnas fakultātē - kā enerģētiskais strāvojums ietekmē dzīvniekus, Tehniskajā fakultātē - pētīt saules enerģiju, Lauksaimniecības fakultātes Augsnes un augu zinātņu institūta laboratorijā Strazdu ielā uzzināt par dažādu enerģiju ietekmi uz augiem.

Pievieno komentāru

Vietējās ziņas