Ziņojums: Latvijas valdība un SVF prasības ekonomisko krīzi tikai pasliktinājušas

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) Latvijai, Ungārijai un Ukrainai uzspiedis prociklisku un ekonomisko lejupslīdi veicinošu politiku, kas situāciju ekonomiskās krīzes skartajās valstīs tikai pasliktinājusi, teikts Vašingtonā bāzētā Ekonomikas un politikas pētījumu centra (CEPR) sagatavotajā pārskatā par Ungārijas, Latvijas un Ukrainas ekonomisko krīzi un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) lomu reģionā.

CEPR vadošā ekonomikas eksperta Hosē Antonio Kordero sagatavotajā ziņojumā "SVF veiktie pasākumi un ekonomiskā lejupslīde Austrumeiropā: Ungārijas, Latvijas un Ukrainas gadījumi" analizētas SVF noslēgtās vienošanās ar Ungāriju, Latviju un Ukrainu par palīdzības kredīta piešķiršanu un fonda izvirzīto prasību atstātās sekas.Ziņojumā secināts, ka pirmskrīzes gados visās trīs valstīs pieļautas ekonomikas politikas kļūdas, kuru dēļ valstis bija jūtīgas pret ārējiem ekonomiskiem triecieniem. Savukārt Latvijas, Ungārijas un Ukrainas valdību reakcija un SVF izvirzītie palīdzības priekšnosacījumi situāciju tikai pasliktinājuši."Neskatoties uz pretējiem apgalvojumiem, SVF turpina uzspiest procikliskas politikas valstīm, kuras smagi skārusi globālā recesija," norādīja CEPR līdzdirektors Marks Veisbrots. "Centrālajā un Austrumeiropā aizvien vairāk izskatās, ka liela daļa no SVF jaunās naudas būs maksājums no nodokļu maksātājiem, lai glābtu Rietumeiropas bankas, kas izsniegušas bezatbildīgus aizdevumus Austrumeiropā.""Latvijā izskatās, ka procikliskas fiskālās un monetārās politikas kombinācija, ko pastiprina SVF vienošanās un Eiropas Savienības finansējums, ekonomisko lejupslīdi ir tikai pasliktinājusi. Latvijas valdības lēmums, ko atbalsta ES un SVF, saglabāt lata piesaistīto valūtas kursu eiro ekonomisko atlabšanu ir apgrūtinājis, jo fiksētā kursa dēļ vienīgais veids, kā samazināt valsts tekošā konta nelīdzsvarotību, ir ar ekonomikas sarukšanu, kas importu samazina ātrāk nekā eksportu un varētu arī samazināt reālās algas. Latvijas ekonomikai šogad gaidāma līdz 18% lejupslīde," teikts CEPR ziņojumā.Ekonomists arī norāda, ka SVF sākotnējās lejupslīdes aplēses visām trim valstīm, uz ko balstīti aizdevuma nosacījumi, būtiski atšķiras no tagadējās reālās situācijas.Ungārijas un SVF noslēgtais līgums paredz šā gada budžeta deficītu 2,5% apmērā no IKP, kaut arī Ungārijā šogad gaidāma ekonomiskā lejupslīde 6,7% apmērā no IKP. "Šo prociklisko fiskālo politiku pavada arī procikliska monetārā politika. Fonda prognozes arī liecina, ka tas negaidīja tik lielu Ungārijas ekonomisko lejupslīdi. Aptuveni gadu pirms Ungārijas finanšu sektora krīzes SVF savā ziņojumā par Ungārijas ekonomiku rakstīja, ka "finanšu sektors saglabājas stabils"," norādīts CEPR ziņojumā.CEPR arī salīdzina SVF pašreizējo politiku ar fonda darbībām Argentīnas 1998.-2002.gada ekonomiskās krīzes laikā, kad "fiksētā, pārvērtētā nacionālā valūta pasliktināja un paildzināja lejupslīdi, līdz 2002.gadā Argentīnas valūta sabruka, zaudējot 75% vērtības".Analītiķis norāda, ka SVF politika Argentīnas gadījumā tagad tiek uzskatīta par smagu kļūdu, jo valūta galu galā sabruka tik un tā, ļaujot dažus mēnešus vēlāk sākt strauju un stabilu ekonomikas atlabšanu."Daudz saprātīgāka reakcija uz krīzi būtu samazinājusi krīzes izraisīto nodarbinātības un ražošanas zudumu, sociālo pakalpojumu ierobežošanu un politisko nestabilitāti. SVF ar saviem milzīgajiem resursiem spētu nodrošināt nepieciešamo ārvalstu valūtu pretciklisku politiku realizēšanai, taču fonds tā vietā ir izvēlējies procikliskas politikas," norāda ekonomisks.Priekšnosacījumi, kuriem piekritusi Latvija, saņemot palīdzības aizdevumus, "ļauj elastīgumu fiskālajā frontē, bet šīs elastības tiek bloķētas ar stingru monetāro politiku. Ņemot vērā straujo ekonomikas kritumu, nav skaidrs, kāpēc Latvija vēlas realizēt ierobežojošu monetāro politiku. Šādu pasākumu mērķis varbūt ir viņu ārvalstu sektoru pasargāšana no tālākām nelīdzsvarotībām, bet ir arī skaidrs, ka šī politika grūž [Latvijas] ekonomiku no klints," teikts ziņojumā.Latvijas valdības veiktie pasākumi, samazinot valdības izdevumus, "neņem vērā globālās recesijas pārejošo dabu un faktu, ka līdz ar ekonomikas atlabšanu budžeta ieņēmumi atgriezīsies un deficīts samazināsies".Latvijas pieturēšanās pie fiksētā valūtas kursa ir balstīta uz bažām, kādu iespaidu tas atstās uz privātpersonām un uzņēmumiem, kuriem ir kredīti ārvalstu valūtās, un nepieciešamības virzīties uz eiro ieviešanu."Piesaistītais valūtas kurss ir novedis uz vienvirziena ceļa, kurā procikliska monetārā politika pastiprina prociklisku fiskālo politiku. Pielāgošanās process būtībā ir tikai viens, kurā bezdarbs vietējā tirgū nospiež uz leju darba algas līdz tādam līmenim, kas nepieciešams konkurētspējīgam eksportam," teikts ziņojumā."Lata devalvācija noteikti smagi skartu iedzīvotājus un Ziemeļvalstu bankas un noteikti ietekmētu arī citas Austrumeiropas valstis, bet tas arī varētu būt ātrākais un labākais ceļš uz ekonomikas atlabšanu un apturētu pašreizējo ekonomikas brīvo kritienu. Devalvācija arī varētu palīdzēt stabilizēt valdības ienākumus. Šos ienākumus varētu izmantot, lai segtu devalvācijas rezultātā radušos mājsaimniecību zaudējumus. Savukārt Eiropas Savienībai un SVF vajadzētu atteikties no uzstāšanas uz līdzsvarotu budžetu un koncentrēties uz reālas palīdzības sniegšanu Latvijas valdībai, lai mazinātu krīzes atstātās smagās sekas uz populācijas vājajiem sektoriem," teikts CEPR ziņojumā.

Pievieno komentāru

Vietējās ziņas